Par supervulkāniem sauc visspēcīgākos vulkānus. Tie izspļauj vairāk nekā 1000 kubikkilometru pelnu, un, vērtējot pēc vulkāniskās eksplozivitātes indeksa, tiem piešķirta astotā, pati augstākā kategorija.
Supervulkānu izvirdumi uz Zemes ir ārkārtīgi reti un notiek vidēji reizi 100 000 gados. Viens no visspēcīgākajiem izvirdumiem bija pirms 74 000 gadu, kad Sumatras salā eksplodēja Toba, izmezdams gaisā apmēram 2500 km3 pelnu. Vēl viens supervulkāns slēpjas zem Jeloustonas Nacionālā parka, un tā izvirdumi vērojami aptuveni ar 700 000 gadu starplaiku - pēdējo reizi pirms 640 000 gadu.
Ģeologi ir vienisprātis, ka supervulkāna izvirdums postoši ietekmēs cilvēci. Teritoriju, kas pēc lieluma pielīdzināma ASV, nopostīs eksplozija vai neapdzīvojamu padarīs pelnu nosēdumi. Milzīgais pelnu un gāzu daudzums atmosfērā aizsegs sauli un izraisīs vulkānisko ziemu. Pēc Tobas izvirduma temperatūra pasaulē pazeminājās par 3 - 5 (grādi pēc celsija), un vairāki zinātnieki uzskata, ka tolaik mūsu senči bijuši tuvu izmiršanas robežai, jo izdzīvojuši tikai pāris tūkstoši īpatņu.
