›

Suņu šķirnes(bernes ganu suņi)6

31 2

Sveiki visi spoki.Jauns raksts turpinājums par suņu šķirnēm.Šajā rakstā būs pastāstīts par bernes ganu suņiem.Ja jums interesē pašā zemākajā bus mani vēlvieni raksti.

Krāsa:

Bernes ganu suns ir vienmēr spilgti melna krāsa ar balto krāsu asmens formā uz purna, krūtīm, ķepām un astes galā. Piesātināta gaiši brūnā vai dzeltenbrūnā krāsā ir redzama arī uz kājām un vaigiem.

Izmēra kategorija:

Liels

Apmatojuma garums:

Vidējs/garš

Paredzamais dzīves ilgums:

Bernes ganu suns, kā tas raksturīgs daudzām, lielajam suņu šķirnēm, dzīvo aptuveni 7 gadus, lai gan daudzi no viņiem dzīvo pat 10 gadus un vairāk.

Svara/Augstuma amplidūta:

Skausta augstums sunim ir starp 64 un 70 cm un kucei - starp 58 un 66 cm. Svars abu dzimumu suņiem svārstas ap 40 - 44 kg.

Enerģijas līmenis:

Vidējs

Riešanas tendence:

Zema

Piemērots kā sargsuns:

Vidēji

Raksturs

Bernes ganu sunim ir labvēligs raksturs, viņš labprāt iesaistas visos ģimenes dzīves aspektos, kas spēj kļūt par šo suni par apbrīnojamu kompanjonu. Viņš izrāda pieķeršanos un pacietību. Jo īpaši labi viņš satiek ar bērniem, nepieciešamības gadījumā arī aizstāvot viņus. Viņam ir svarīgi būt kopā ar cilvekiem un sniegt savu mīlestību. Viņš ries, lai paziņotu par viesa ierašanos, taču drīz vien atkal nomierināsies. Ja nodrošināsiet, ka viņš tiek iepazīstināts ar kaķiem un citiem mājas dzīvniekiem, kamēr vēl ir jauns, viņš vienmēr pieņems viņus. Viens otrs Bernes ganu suns var izrādīt dominējošu uzvedību pret citiem suņiem.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Apraksts

Pārsteidzoši aristokrātisks, Bernes ganu suns ir viens no vispievilcīgākajiem Šveices darba suņiem ar viņa mirdzoši melno apmatojumu un izcilājiem krāsu laukumiem. Viņa apmatojums ir mīksts un zīdains ar biezu pavilnu. Bernes ganu suns ir spēcīgs, neatlaidīgs suns ar milzīgiem kauliem, spēcīgiem pleciem un gariem, līdzsvarotiem, platiem soļiem. Pilnu pieaugušā suņa augumu viņš sasniedz aptuveni 15 mēnešu vecumā, tomēr var paiet vēl vismaz 2 – 3 gadi, lai sasniegtu pilnīgu briedumu.

Nepieciešamība pēc fiziskas slodzes

60-80 minūtes - Kucēniem vismaz līdz 4 - 5 mēnešu vecumā sasniegšanai būtu jāierobežo fiziska aktivitāte, lai ļautu atbilstoši veidoties kauliem un locītavām. Šī paša iemesla deļ būtu rūpīgi jāuzrauga arī kāpnēs. Pēc 6 mēnešu sasniegšanas var brīvi atļaut pastaigās pie pavadas un kaklasiksnas. Pēc 1 gada vecuma sasniegšanas ir pieļaujama arī brīvas fiziskas aktivitātes bez pavadas un kaklasiksnas. Pieaugušam Bernes ganu sunim nepieciešama vidējas slodzes fiziska aktivitāte, pieveicot 2 – 8 km dienā atkarībā no viņa fiziskas formas. Viņš ir labi spējīgs pielāgoties, un pieņems arī to, ja viņa fiziskā aktivitāte tā vai cita iemesla dēļ būs ierobežota.

Vēsture

Nav skaidri zināms, no kurienes cēlušies Bernes ganu suņi, lai gan tās pirmsākumi meklējami Šveicē. Tiek uzskatīts, ka Bernes ganu suņi radušies, krustojot Romiešu mastifus ar vietējiem Šveices ganu suņiem laikā, kad romiešu karaspēks iebrucis Šveices teritorijā, jau 2000 gadu atpakaļ.

Bernes ganu suns ir ticis izmantots kā kamanu un ratu vilcējs, kokmateriālu un pārtikas produktu nogādāšanai no ciema uz ciemu. XVIII gs. Šī šķirne gandrīz izzuda. Tikai šveiciešu kinologu Alberta Haima and Franza Šertenlaiba pūles pagājušā gadsimta laikā ir nostiprinājušas Bernes ganu suni kā šķirni no jauna. Sākotnēji šis suns bija pazīstams vai nu kā 'Gelbbackler' (dzeltenie vaigi), 'Vierauger' (četras acis) vai vairāk izplatītais - 'Durrbachler', kas radies no kroga nosaukuma, kur šīs šķirnes suņi tika pirkti un pārdoti.

Nosaukums Bernes ganu suns ir aptuvens tulkojums no vācu valodas "Berner Sennenhund”. 1907.gadā Šveicē nodibināja Šveiciešu Durrbahu Klubu un jau vienu gadu vēlāk 20 šķirnes pārstāvji piedalījās izstādēs. 1908.gadā suņu klubs tika pārdēvēts par Bernes Ganu Suņu klubu un jau 1910.gadā tajā bija reģistrēti 107 bernes ganu suņu pārstāvji. Šajā laikā šķirnes standarti vēl nebija pieņemti un šiem suņiem bija daudz tā saucamo kļūdu (krāsojumā, izmērā, astes formā, spalvas garumā). Pāris desmitu gadus vēlāk Bernes ganu suņu pārstāvji sāka izceļot plašajā pasaulē. Bernes ganu sunim parādījās daudz piekritēju Šveicē, pārējā Eiropā un Skandināvijā, un 1926.gadā šī šķirne sasniedza arī Amerikas kontinentu. Pagājušā gadsimta 40-to gadu beigās Bernes ganu suns tika krustots ar Ņūfaundlendu un no šīs savienības šķirne ieguva labsirdīgākus suņus, ar mierīgāku raksturu un garāku, spīdīgāku kažoku. Bernes ganu suns ir vienīgais no četrām Šveices kalnu suņu šķirnēm ar garu spalvu.

Pirmais Bernes ganu suns Latvijā Čina Margutis tika ievest no Lietuvas 1995.gadā. Čina tika pārota Lietuvā un 1996.gada pavasarī piedzima pirmais Bernes ganu suņu metiens Latvijā, kurā bija 8 kucēni.

Reklāma