Senie ģermāņi to sauca par glēsu, senie grieķi par elektronu, ēģiptieši par sakalu, senie latvieši par svekas, svakas.Bet mēs viņu saucam par dzintaru- saules akmeni.
Sukcinīts... Kas tas ir?40
1204
6
Dzintara definīcija-sacietējuši fosilie sveķi. Sveķi , kuri miljonu gadu laikā transformējušies par šo skaisto akmeni.Un tieši Baltijas jūras dzintaru sauc par sukcinītu.
Pirmās rakstītās ziņas par Baltijas dzintaru atrodamas Tacita rakstos, kur atzīmēts, ka aisti (tā tika saukti balti) ir vienīgie, kas Baltijas jūras dārgumus vāc kopā un pārdod citiem.Senajā Ēģiptē tika gatavots dzēriens no pulverī saberzta dzintara, vīna un medus, ko lietoja organisma stiprināšanai.Romieši bērna dūrītes lieluma dzintaru vērtēja augstāk kā jaunu, veselīgu vergu.Senajā Romā dzintara bumbiņas nēsāšana plaukstā tika uzskatīta par labo toni.
Baltijas jūras piekrastes iedzīvotāji dzintaru vāca ne tikai lai tirgotos, bet izmantoja arī praktiski;rotās, rituālos un dziedniecībā.Dzintara apstrāde Latvijā un Lietuvā sākās ap 4.gadu tūkstoti p.m.ē.Tika gatavoti piekariņi, krelles, vārpstiņas un kulta piederumi.13.gs līdz ar krustnešu iebrukumu dzintara apstrādes tradīcijas panīka.Vācu ordenis piesavinājās īpašuma tiesības uz visu iegūto dzintaru.1260.gadā tiek izdots dzintara likums, ar kuru par dzintara nenodošanu vietējos iedzīvotājus sodīja ar nāvi, pakarot.Daudzos piejūras ciematos parādījās karātavas dzintara zagļiem.Arī apstrādes darbnīcas tika veidotas iespējami tālāk no atradnēm.
Tikai 19.gs, kad tika atcelts dzintara ieguves monopols, piekrastes ļaudis sāka atjaunot dzintara apstrādes tradīcijas.Kurzemes piekrastes tautas tērpos ir trīs raksturīgas rotas;saktas, krelles un kniepķeni (īpašas sieviešu krekla apkaklītes saspraudes).Un šie izstrādājumi tika uzskatīti par lielu vērtību un tika nodoti no paaudzes paaudzē.
Visvairāk dzintars protams tiek izmantots juvelierizstrādājumos, bet ir arī citi, mazāk zināmi dzintara pielietojumi.Jau izsenis tika izmantotas dzintara optiskās īpašības.Viduslaikos no dzintara tika izgatavotas brilles.Arī mūsdienās vairākas optikas ražotājfirmas izmanto dzintaru optikas dzidrināšanai.Dzintars,it īpaši presētais anberoīds, tiek izmantots kā izolators elektrotehnikā.Šādi dzintara serdeņi tika izmantoti arī iekārtās, kas noteica radiācijas līmeni pēc Černobiļas AES avārijas.
Baltijas dzintara ķīmiskajā sastāvā ir augsts dzintarskābes (2-8%) līmenis.Tāpēc šo dzintaru izmanto ķīmiskai pārstrādei-tīras dzintarskābes iegūšanai .Tālāk šo skābi izmanto ārstniecisko preparātu ražošanai un kā stratēģisko materiālu atomzemūdenēs un kosmisko kuģu dzinējos.Kā blakusprodukts tiek iegūta dzintara eļļa un dzintara laka, ko izmanto augstvērtīgu krāsu un laku ražošanā.
Dažādās vietās iegūtie dzintari atšķiras ne tikai pēc ķīmiskā sastāva, bet arī pēc krāsas.Pētnieki saka, ka dzintars sastopams 216 krāsās.Mūsu dzintaram ir raksturīgi medainie toņi, Ņūdžersijas dzintars ir tumšāks un sarkanīgāks par Baltijas dzintaru, Aļaskas-neparasti caurspīdīgs un intensīvi iekrāsots no medus dzeltena līdz pat melnam,Japānas-raksturīga karameļu krāsa.Pēdējā laikā plaši pazīstams kļuvis Dominikānas dzintars, kuru pieminējis jau Kolumbs.Šeit atradnēs izdodas atrast zilā krāsā fluorescējošu dzintaru.Tiesa gan, tas notiek visai reti.Tāpēc šie dzintari tiešām ir unikāli.Un divi tādi, ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu, ir atceļojuši arī uz Latvijas dabas muzeju.
Daudzas valstis ap Baltijas jūru var lepoties ar Dzintara muzejiem.Diemžēl Latvija nav to skaitā.Vairākos muzejos gan ir apskatāmas dzintara ekspozīcijas.Bet ja gribam apskatīt Baltijas lielāko Dzintara muzeju, tad jādodas pie kaimiņiem uz Palangu.Tur var apskatīt vairāk kā 4 tūkstošus dzintara paraugus.Muzeja eksponātu vidū ir arī īsts milzenis-ap 3,5 kg smags dzintars.
Dzintara muzeja mums nav, bet Liepājā ir Dzintara pulkstenis.Tiesa simbolisks, jo laiku tas neskaita, bet vienalga skaists.Dzintara gabaliņus saziedoja liepājnieki akcijā ‘’Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā’’.Pavisam tika sanesti 50 litri (dīvaina mērvienība dzintaram, bet neviens neuzņēmās dzintara gabaliņus saskaitīt) mazu un lielāku dzintara gabaliņu.No lielākajiem tika izveidotas 123 m garas krelles,kuras tagad glabājas Liepājas Amatnieku biedrībā.Bet pārējie tika ievietoti 4 m augstajā Dzintara pulkstenī, kuru atklāja 2004.gada 21.jūlijā.Pēc tam gan bija neliela ķibele, jo pulkstenis karstajā saulē no iekšpuses aizsvīda.Liepājnieki saprata-dzintars ir dzīvs un tas elpo.
Jau kopš seniem laikiem dzintars tika izmantots dziedniecībā, kā arī dažādos rituālos.Par īpaši spēcīgiem maģijas instrumentiem tika uzskatīti dzintara gabali ar inklūziem- kukaiņiem vai augu paliekām.Un tos varēja izmantot darot gan labas , gan sliktas lietas.Dzintara izvilkumu spirtā arī mūsdienās lieto saaukstēšanās gadījumos un to profilaksei, sirds nepietiekamības un asinsrites traucējumu novēršanai.Bet neapstrādāts dzintars aizbaidot ļaunos garus, tāpēc ieteicams turēt blakus gultai.Tam protams var ticēt vai neticēt, bet paņemt dzintara gabaliņu plaukstā ir patīkami.Varbūt patiešām viņā slēpjas kas maģisks....
