Sudrabs1

Sudrabs (Ag) -1.grupas ķīmisks elements Mendeļejeva periodiskajā tabulā.Atomskaitlis 47. Dabā sudrabs ir sastopams brīvā veidā un savienojumos ar sēru un hloru.Sudraba tīrradņi ir ļoti reti, toties tie var svērt vairākus simtus kilogramus. Ar laiku sudraba rotaslietas apsūbē un kļūst tumšas, jo notiek ķīmiskā reakcija ar no ķermeņa izdalījušos sērūdeņradi:Ag + H2S → AgS + H2.



Sudraba īpašības


Sudrabs ir metāls ar vislabāko elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Savienojumos sudrabam var būt vērtība +1 un +2. Lielākajā daļā savienojumu sudrabam ir vērtība +1. Kušanas temperatūra 960ºC, viršanas - 1955ºC. Ķīmiski mazaktīvs, gaisā un karstumā neoksidējas, tādēļ tiek pieskaits pie cēlmetāliem. Sudrabs ir mīksts un plastisks metāls, tādēļ viegli pakļaujas apstrādei. Sudrabu valcējot, var iegūt 0,00025mm biezuma plāksni. Tāda plāksne ir tik plāna,ka laiž cauri pat gaismas starus.

No visiem metāliem sudrabam ir vislielākā siltuma un elektrovadītspēja, kā arī vislielākā gaismas atstarošanas spēja, t.i., tas atstaro 95% no gaismas, kas tiek vērsta uz šo cēlmetālu.

Sudrabs ir ķīmiski noturīgs gaisā un mitrā vidē. Dažkārt gadās, ka sudrabs paliek tumšs. Tas izskaidrojams ar to, ka sudrabs reaģē ar sērūdeņradi, kas atrodas gaisa sastāvā. Arī saskarsme ar sēru saturošiem produktiem padarīs sudrabu melnu. Šī īpašība ir tā, kas bieži rada pārpratumus sudraba rotu cienītāju vidū, rodot aizdomas ,ka iegādātais sudrabs ir nekvalitatīvs.



Sudraba izmantošana



Sudrabs tiek plaši izmantots juveliermākslā, elektrotehnikā,elektronikā, precīzajā mašīnbūvē, raķešbūvē,medicīnā un ķīmiskajā rūpniecībā. Bieži tiek izmantots kā dekoratīvais vai aizsargājošais pārklājums. Vēl nesenā pagātnē to izmantoja kā anodu akumulatoros, kontaktus telefoncentrālēs un elektrotehnikā. Vēl pirms neilga laika Latvijā tieši no šiem agrāko laiku krājumiem, tos pārstrādājot, lielākoties tika iegūts juveliermākslā izmantotais sudrabs. Taču šie padomju laiku krājumi pamazām sāk izzust, un patreiz sudrabs pārsvarā tiek importēts no šī cēlmetāla ieguves valstīm.

Ar sudrabu var jonizēt ūdeni, t.i., sudrabs, kas iemērkts ūdenī, atdod tam savus jonus. Tā var panākt, ka ūdens ilgu laiku paliek svaigs un veselīgs. Šādu īpašību kādreiz izmantoja mācītāji, kuri sudraba traukos turētu ūdeni iesvētīja un deva saviem klausītājiem. Šis ūdens nepalika vecs pat veselu gadu, radot cilvēkos iespaidu, ka „svētais” ūdens patiešām ir apveltīts ar maģiskām īpašībām.
Sudrabam piemīt arī antibakteriālas īpašības. Ēdot un dzerot no sudraba traukiem, to lietotājam ir daudz mazāks risks inficēties ar kādu vīrusu. Arī šai īpašībai ir piemērs no senatnes: mēra laikos vismazāk cieta bagātnieki un mācītāji, kuri ēšanai un dzeršanai izmantoja sudraba traukus.



Sudrabs juvelierizstrādājumos



Par sudraba juvelierizstrādājumiem var teikt, ka pieprasījums pēc tiem, laikam ejot un modei mainoties, salīdzinoši ar citiem metāliem (zeltu, varu, titānu u.c.) paliek ļoti stabils. Tas izskaidrojams ar labām valkāšanas īpašībām un pieņemamām cenām, kā arī ar to, ka sudraba tonis sader ar visām apģērba krāsām. Vienīgā sudraba izstrādājumu nepateicīgā īpašība ir tā, ka tie ir diezgan mīksti, un, neuzmanīgi valkājot, var saskrāpēties. Tas gan vairāk attiecas uz gredzeniem. Tā piemēram, veicot saimnieciskus darbus (remontējot mašīnas u.tml.), gredzenus ieteicams novilkt, lai tos nesaskrāpētu.



Sudrabs un veselība



Sudrabs kalpo arī kā indikators cilvēka veselības stāvoklim. Ja izstrādājums, kas visu laiku labi valkājies,pēkšņi sāk palikt tumšs, tas varētu liecināt par negācijām organismā, īpaši aknu vai nieru darbībā( protams, ja pirms tam nav bijusi saskarsme ar sēru saturošiem produktiem). Šeit gan jāatzīmē, ka sudraba iedarbība uz katru cilvēku var būt atšķirīga. Reizēm gadās, ka gredzens it kā "pierod" pie sava valkātāja - dažas dienas tas var smērēt pirkstu un tikpat pēkšņi šī parādība pāriet kā nebijusi. Arī mūsu praksē ir bijuši daži šādi gadījumi, bet, pat konsultējoties ar ķīmiķiem, neesam raduši izskaidrojumu šādai mistiskai parādībai.