interesantu lasīšanu!
1986. gada augusta beidzamās dienas vēlā vakarā Novorosijskas ostā pasažieru tvaikonis Admiral Nahimov pacēla enkuru un uzsāka reisu uz Sočiem. Uz kuģa klāja atradās 1259 cilvēki - pasažieri un apkalpes locekļi. Pulkstenis rādija jau 22.30, tādēļ daudzi bija aizgājuši gulēt. Daļa tūristu atradās spoži apgaismotajā kuģa pakaļgalā, kur skaneja mūzika, un dejoja. Tūlīt pēc enkura pacelšanas 56 gadus vecais kuģa kapteins Vadims Markovs atstāja komandtiltiņu un vadību nodeva otrajam palīgam Čudkovskim, kurš vēlāk kuģu sadursmē gāja bojā. Kapteinis steidzies uz luksuskajīti, kur viņu gaidījis godaviesis, kura dēļ kuģa atiešana aizkavējusies par stundu.
Pirms kāda laika ostas dispečers pa radio bija paziņojis kapteinim, ka Novorosijskai tuvojas balkeris (specializēts sauskravas kuģis beztaras kravu pārvadāšanai) - labības pārvadātājs Pjotr Vasjov. Kuģa kravas tilpnes bija pilnas ar Kanādā iekrautajām 286 000 tonnām miežu.
Bija tumša, bezmākoņaina dienvidu nakts. Šādos laika apstākļos tālumā redzamas pat neliela kuterīša ugunis, nemaz nerunājot par tādiem lieliem kuģiem, kā Pjotr Vasjov vai Admiral Nahomov; it īpaši pēdējais mirdzēja vienās ugunīs. Cilvēki uz abiem kuģiem varēja skaidri saskatīt, kā kuģi tuvojas viens otram. Visi bija pārliecināti, ka abu kuģu kursi krustojas, taču rīcības noteicēji vienmēr ir kapteiņi.
Bet kapteiņu rīcībai nebija loģiska izskaidrojuma. Locis brīdināja kapteini Markovu būt uzmanīgam. Kuģiem bija savstarpējie radiosakari, un tie viens otru informēja par sava kursa maiņas nodomiem. Taču ne viens, ne otrs negrasījās griest ceļu!
Pjotr Vasjov turpināja reisu, nesamazinot ātrumu, lai gan ostas dispečers brīdināja 44 gadus veco kapteini Viktoru Tkačenko dot ceļu pasažieru kuģim. Tkačenko uz komandtiltiņa vēroja radara ekrānu un apsvēra pāris manevrus, lai tiktu garām pasažieru kuģim. Trešais palīgs P. Zubjuks atkārtoti vērsa kapteiņa uzmanību uz to, ka laiks mainīt kursu, jo pasažieru kuģis atradās tieši pretī viņu ceļam. Kapteinis atmeta ar roku. Vienīgi tad, kad tiešā sadursme vairs nebija novēršama, Tkačenko pagrieza mašīntelegrāfā rokturi stāvoklī "Pilna gaita atpakaļ". Taču lielo kuģi nebija iespējams strauji apstādināt. Abi kuģi tuvojās acīm redzami. Galu galā Admiral Nahimov stūrmanis izšķīrās par "pārdrošu soli" un centās mainīt kursu, taču bija jau par vēlu.
Pulksten 23.15 Pjotr Vasjov apmēram 15 kilometrus no Novorosijskas ostas un 4 kilometrus no krasta ar desmit mezglu ātrumu taranēja pasažieru kuģi. Sadursmē, kas notika apmēram 100 grādu leņķī attiecībā pret pasažiru kuģa labo bortu, balkera priekšgals ietriecās pasažieru kuģī līdz motortelpai, izsitot bortā apmēram astoņdesmit kvadrātmetru lielu caurumu. Pēc specālistu aprēķiniem pa to kuģī ieplūda 30 000 kubikmetru ūdens minūtē. Lielais ūdens spiediens sadragāja ūdensdrošās starpsienas.
Tumsā Admiral Nahimov tūlīt apgāzās uz sāniem un septiņu, astoņu minūšu laikā nogrima. Ārkārtējos apstākļos - tumsa, vējš, kas nemitīgi pieņēmās spēkā, nemierīgā jūra - ar kopīgām pūlēm izdevās izglābt 836 cilvēkus, 423 noslīka. Kopumā glābšanas darbos bija iesaistīti 60 ūdens transportlīdzekļi, 20 helikopteri un 80 ūdenslīdēji. No jūras dzelmes tika izvilkti 257 noslīkušie.
1987. gada 12. martā Odesā sākās PSRS Augstākās tiesas krimināllietu kolēģijas izbraukuma sēde. Tika izskatīta labības pārvadātāja Pjotr Vasjov bijušā kapteiņa V. Tkačenko un pasažieru kuģa Admiral Nahimov bijušā kapteiņa V. Markova apsūdzības lieta.
Padomiski tendenciozais tiesas process ilga vairāk nekā divas nedēļas. Izmeklēšanas akti bija apkopoti 55 sējumos. Daudz tika runāts arī par Admiral Nahimov gaužām slikto tehnisko stāvokli. Nevienam nebija noslēpums, ka šī pasažieru kuģa nolietošanās tika apspriesta jau pirms vairākiem gadiem. Uzskaitīja arī trūkumus: kuģa radiotranslācijas tīkls nebija saskaņots ar Padomju Savienībā esošajiem reģistra noteikumiem, bijis nepieciešams apmainīt vairāk nekā trīs tūksošus kniežu, trūcis vairāku ūdensdrošo starpjdurvju. Kad reisus atļāva, acīmredzot paļāvās uz labu laimi, jo kontribūcijā iegūtais sešdesmitgadīgais, no jūras dzelmes izceltais kuģis, kura pasažieru un kuģa apkalpes locekļu skaits tika mākslīgi uzskrūvēts, bija sarūsējis.
B. Uvarovs, Krievijas PFSR Prokuratūras īpaši svarīgu lietu izmeklētājs, kas vadīja Admiral Nahimov nogrimšanas izmeklēšanu, Tkačenko rīcībā atrada 17, bet Markova - 26 likuma pārkāpumus! Būtībā Markova saukšana pie atbildības nebija pareiza, jo viņš uz komandtiltiņa atstāja pieredzējušu palīgu, būdams pārliecināts, ka otrs kuģis griezīs ceļu. Taču pēc PSRS Jūras flotes ministrijas nolikuma tikai un vienīgi kapteinis bija atbildīgs par sev pakļauto cilvēku rīcību kuģa un pasažieru drošības garantēšanā. No tā izriet, ka kapteinis bija kriminālatbildīgs par savu padoto paviršību.
PSRS Augstākā tiesa atzina abu kapteiņu vainu un, ņemot vērā traģēdijas īpaši smagās sekas, abiem piesprieda sodu - brīvības atņemšanu uz piecpadsmit gadiem. Vēlāk, vēlreiz izskatot visus tiesas materiālus, sodu mīkstināja.
1987. gada septembrī Doobas ragā tika atklāts piemineklis katastrofā bojāgājušajiem.
Vēl interesanti raksti šeit - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Bojagajuso-skaits-nav-zinams/691865
http://spoki.tvnet.lv/tribine/Zinamais-par-Titaniku/418313">http://spoki.tvnet.lv/tribine/Zinamais-par-Titaniku/418313
http://spoki.tvnet.lv/tribine/Musdienu-kugniecibas-lideri-Cunard-Line/692387">http://spoki.tvnet.lv/tribine/Musdienu-kugniecibas-lideri-Cunard-Line/692387
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Vai-zinajat-par-Lusitania/689201">http://spoki.tvnet.lv/vesture/Vai-zinajat-par-Lusitania/689201
