Sveiki, spocēni! Ir pienācis laiks manam otrajam rakstam (pirmo skatīt ŠEIT). Par spīti sliktajiem laikapstākļiem un dzīvesbiedreņu dusmīgajiem skatieniem, es un mans kolēģis, nolēmām doties kārtējā ekspedīcijā. Biju nedaudz noreizējies, ka zeme varētu būt saslusi, bet, par laimi, lāpsta zemē dūrās/spraudās kā ar vazelīnu iesmērēta.
Sprīdīša piedzīvojumi 29.11.2015.29
Darbarīks, sapakots, gaida pie durvīm, lai negadās tā, ka aizbrauc 100km līdz ekspedīcijas vietai un attopies, ka detektors ir palicis mājās.
Šādos drēgnos rītos pat mīlošas sievas savus mīļākos nedzen uz veikalu pēc prezervatīviem. Bet kārtīgiem sprīdīšiem ne silts, ne auksts - JĀROK!
Vieta šķita ļoti potenciāla dēļ daudziem seniem ozoliem, bet, ne vienmēr, seni koki nozīmē, ka atradīsies zelta pods.
Pirmais "KOINS"!!!
Un tas ir pirmās Latvijas laika santīms.
Un pēc neilga brīža izlec arī 10 santīmi. Kāds reiz siena gubā uz lauka ir nodarbojies ar čiki briki, ja reiz nauda ir pabirusi pa malu malām.
Kolēģim arī uzspīd veiksme un viņš atrod šo skaisto sudraba/melhiora piespraudi ar iniciāļiem "DK", jeb Dolče Kabana.
Šeit nu ir pirmais mistērijas objekts no tālā 1888 g., diemžēl, nožēlojamā stāvoklī. Līdzīgus medaljonus esmu redzējis pirms tam, iespējams, piemiņas medaljons.
Un atkal kolēģim uzspīd veiksme.