Vēsture, kas slēpjas aiz šīm pamestajām vietām, pa kurām klīst vairs tikai aizgājušo laiku rēgi – japāņu noslēpumu sala, Ziemeļkorejas nepabeigtais sapnis Ryugyong un citas vietas, ko jebkurš vēlētos izstaigāt...
Spokainie milži17
Pasaulē lielākais tirdzniecības centrs ( Ķīna )
“New South China Mall” , kas atrodas Guangdong provincē, tika atvērts salīdzinoši nesen – 2005. gadā. Veseli 5 miljoni kvadrātpēdu ar veikaliem – precīzāk, 2350 veikaliem, kas to padarīja par lielāko pasaulē, vadoties pēc tā izmēriem. Ārpusē dižojas simtiem palmu, kuru vidū atrodas Triumfa Arkas kopija, milzīga Ēģiptes sfinksa, strūklakas un krāšņi venēciešu tipa kanāli ar gondolām. Izklausās pārāk skaisti? Tikai viena problēma – tas ir gandrīz pilnībā tukšs… Par spīti pompozitātei un grandiozajiem plāniem, tikai nedaudzi veikali šeit vispār strādā. Ejot cauri šai materiālistiskajai paradīzei, kur grīdu vietām klāj lauskas no izsistiem skatlogiem, pārņems savādas sajūtas – putekļos uz grīdas paliks vien tavas pēdas – neviena cita. Eskalatori slēpjas zem pārklājiem un apkārt neviena.
Gruži ir sastumti gar sienām, zem izbalējušiem veikalu nosaukumiem un roka tā vien sniedzas pieskarties sienām ,no kurām laiski birst nost košākās krāsas.
Vienīgi aizceļojot līdz lielveikala izklaides parka zonai atgriežas sajūta, ka neesi vienīgais cilvēks uz planētas pēc postošas katastrofas. Bet nelolo lielas cerības – šeit personāls depresīvi noslīdzis pār leti gaidot klientus, kas nenāks. Viņu klusās sarunas izdziest karuseļu rūkoņā, kas turpina griezties.
Hashima sala (Japāna)
Tie, kas redzējuši “Skyfall”, noteikti jutās iespaidoti Havjēra Bardema ļaundara tēlojumā. Viņš atveidoja Raulu Silva, neģēli ar baisa paskata mitekli salā, ko klāj drupas un rēgainas civilizācijas paliekas. Efekts ir tik baiss, ka neiedomāsies, ka kas tāds reāli eksistē…
Bet ir gan. Sala IR īsta.To pazīst kā Hashima salu jeb Gunkanjima (“kara kuģis”) . Tā atrodas apmēram 9 jūdzes no Japānas krastiem Austrumu Ķīnas jūrā. 80-tajos gados zem salas atrada akmeņogles un Mitsubishi firma, kas nodarbojās ar ogļu rakšanu, sūtīja prāmjus no Nagasaki ar kalnračiem uz šo salu. Vēlāk kompānija izlēma, ka vieglāk ir uz tās uzbūvēt ēkas un nometināt tur ogļračus un viņu ģimenes – ērtības pēc.
Radās skolas, pirtis, tempļi, restorāni, dzīvokļu nami un pat kapsēta – viss uz zemes plača futbola laukuma izmērā.
Kad salas populācija sasniedza 5000, tad tā ieguva statusu, kā visblīvāk apdzīvotā vieta uz Zemes. Loģiskā kārtā ogles izbeidzās (1974. g.) un Mitsubishi paziņoja strādniekiem, ka nodrošinās darbu pašā Japānā – bet, ne visiem – tikai pirmajiem. Tādēļ cilvēki steigšus pameta salu – pat pusizdzertas kafijas krūzes palika uz galdiem. Radioaparāti rēgaini piepildīja apkārtni ar klusām ,čerkstošām melodijām ,līdz izdzisa elektrība. Neviena dzīva dvēsele. Tikai no istabas kakta pretī veras kāda lelle ar vienu izbalējušu aci un žurku apgrauztu seju.
Pirms pāris gadiem Daniels Kreigs (tiem,kas nezin – Džeimss Bonds) uzzināja par šo salu un ieteica to ,kā filmēšanas vietu nākošajai filmai. Skyfall redzami gan tikai kadri no tāluma. Ainas, kas it kā norisinājās uz salas, tika uzņemtas studijā, jo Japānas valdība aizliegusi jebkuram spert kāju uz šīs salas.
Šāds iemesls gan vēl vairāk uzkurinājis interesi par to un tūristi bariem steidzas, lai, kaut vai no attāluma, pamestu skatu uz nemīlīgo, miruša klusuma apdvesto salu.
Pasaulē lielākais pamestais parks ( Ķīna)
Ķīniešiem patīk būvēt lielas lietas. Un, šķiet, ka patīk tās uzreiz arī pamest. Chenzhuang ciemā, apmēram 20 jūdzes uz ziemeļrietumiem no Pekinas atrodas drupas no puspabeigta izklaides parka “Brīnumzeme”. Līdzās lielceļam, dzīvojamo māju un kukurūzas lauku ieskauts. Jāsaka, ka, ja brienot cauri kukurūzas laukam es uzdurtos uz šādas vietas, tad noteikti apsvērtu, vai esmu pie pilna prāta – tik ļoti parks neiederas šajā vidē. Jau 1998. gadā parka celtniecība tika apturēta un iecerētais “Āzijas lielākais izklaides parks” zaudēja cīņā ar vietējiem fermeriem, kas negribēja pārdot zemi. 2008. gadā gan notika mēģinājumi celtniecības atjaunošanai, taču tie bija neveiksmīgi. Pašlaik vieta ir kā noslēpumains labirints vietējiem bērniem, kas nekavējas rotaļāties greznajās pilīs – par spīti brīdinājuma zīmēm, kas norāda, ka atrašanās teritorijā ir uz paša atbildības. Šo foto autors ir David Graty no Reuters.
Battersea elektrostacija (Anglija)
Jā, pat cēlie angļi mēdz aizmirst parūpēties par vecām un jaukām ēkām. Šī gan nav vecmāmiņas kotedža ar smaržīgām vīteņrozēm…
Battersea elektrostacija darbojās uz akmeņoglu bāzes Temzas kreisajā krastā, Battersea rajonā (dienvidrietumu Londona ). Ēka apvieno divas atsevišķi funkcionējošas elektrostacijas. Elektrostacijas A bloks uzcelts 30-tajos gados, bet B bloks 50-tajos gados. Abas stacijas ieguvušas identisku dizainu un ēkai tapa slavenais 4 skursteņu izskats. Elektrostacija neražo elektrību kopš 1983. gada, bet pēdējo 50 gadu laikā tā kļuvusi par slavenu Londonas pieminekli un apskates vietu. Tā redzama gan Bītlu filmā “Help!” (1965.g.) un uz 1977.gada Pink Floyd albuma “Animals” vāka.
Kopš stacijas slēgšanas vieta praktiski netiek izmantota. Bijuši gan vairāki neveiksmīgi plāni tās turpmākai praktiskai izmantošanai. 2012.gada jūlijā vēsturiskā ēka tika pārdota kādai Malaizijas kompānijai par 400 miljoniem mārciņu. Tad var nojaust, kāds liktenis sagaida šo ēku, kas ir vislielākā ķieģeļu ēka visā Eiropā.
Eletrostacijas interjers ir krāšņs Art Deco paraugs, kas ielīksmos jebkura kultūras vēstures un mākslas mīļotāja sirdi. Nezinātājam stacija var šķist tikai kā drūma megaceltne, bet tā sevī slēpj kautrīgu eleganci – par spīti faktam, ka pati Anglijas valdība to praktiski norakstījusi…
Ryugyong ( Ziemeļkoreja )
Tā jau runā, ka maziem cilvēciņiem ir lielas ambīcijas… 80-tajos gados Ziemeļkoreja gribēja mainīt savu tēlu, uzbūvējot ko milzīgu, kaut ko pasaulē unikālu. Projektam jāsimbolizē Ziemeļkorejas progress un jāpiesaista Rietumu investori. Lēmums bija par labu viesnīcai, kad būtu visaugstākā pasaulē – un 1987.gadā sākās Ryugyong celtniecība. To bija plānots pabeigt 1989. gadā – 13. Pasaules Jaunatnes un Studentu festivālā. Bet viss projekts saskārās vai ar visiem iespējamajiem šķēršļiem un 1992. gadā tam atmeta ar roku.
Rietumu dolāru kārotāji uzmeta projektu ar 105 stāvu viesnīcu. Kazino, naktsklubi, grezni restorāni… viss šajā debešķīgi greznajā viesnīcā.. Jau sākotnēji projekta plānotās izmaksas sasniedza 230 miljonus ASV dolāru (atcerieties, tad dolāram bija lielāka vērtība! ).
\1992. gadā izmaksas jau pārsniedza 750 miljonus jeb veselus 2% no tālaika Ziemeļkorejas IKP. Tajā gadā ēka jau bija sasniegusi savu maksimālo plānoto augstumu, bet valsts potenciālais bankrots un investoru trūkums lika pamest sapni pusceļā. Ja tas būtu pabeigts, tad Ryugyong būtu augstākā viesnīca pasaulē un 7. augstākā ēka vispār (tikai 2009. gadā uzcēla viesnīcu, kas augstumā pārspēja šo tukšo milzi). Domājams, arī ZK publiskā seja būtu citāda. BET – esam nonākuši pie vismaz viena iemesla, kādēļ ZK put laukā – ambiciozi un nereāli, nepārdomāti plāni, ko valsts līderi realizē,lai uzpūstu savu ego. Šeit ož pēc konkrētiem mazvērtības kompleksiem.
Lai nu kā – pašlaik gigants ir kā spļāviens ZK sejā – publisks atgādinājums un pazemojums.
Centro Financiero Confinanzas ( Venecuēla)
Tiem ,kas nezin par šī giganta vēsturi, izskatās tikai kā kārtējais puspabeigtais debesskrāpis. Tā ir astotā augstākā ēka Latīņamerikā (45 stāvi ). Atrodas Karakasā – Venecuēlas galvaspilsētā. Stikla fasāde saulē mirdz daudz krāšņāk kā mūsu pašu pelēkā Gaismas pils. Īsts bagātības un ekonomiskās izaugsmes symbols. Iekšpusē gan slēpjas cita realitāte, jo tas kļuvis par mājvietu vairāk kā 700 ģimenēm. Šo nepabeigto graustu iecienījušas skvoteru paaudzes, par spīti briesmām, kas draud, tajā atrodoties. Bagātības simbols kļuvis par finansiālas neveiksmes pieminekli.
Sci Fi struktūras bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.
Izbūvētas pēc DS eksprezidenta Josip Broz Tito pasūtījuma 60 –tajos un 70-tajos kā piemiņas vietas Otrā Pasaules kara (WWII) kaujām ( Tjentište, Kozara, Kadinjača) un koncentrācijas nometnēm ( Jasenovac, Niš). To dizainu izstrādāj dažādi skulptori ( Dušan Džamonja, Vojin Bakič, Miodrag Živkovic, Jordan un Iskra Grabul u.c. ) un arhitekti (Bogdan Bogdanovič, Gradimir Medakovič..utt.). 80-tajos gados šie mākslas darbi piesaistīja miljonienm tūristu gadā. Pēc 90-tajiem, kad republika izjuka, tie tika aizmirsti un pamesti.
Laikā no 2006. līdz 2009. gadam Kempanears ceļoja pa šīm valstīm (Horvātija, Serbija, Slovēnija, Bosnija un Hercegovina utt.) ar 1975.g. kartes palīdzību un uzņēma šo monumentu melanholiskās, bet skarbās fotogrāfijas. Viņa darbi radīja jautājumus – vai šie kādreizējie pieminekļi tagad eksistē vairs tikai kā skulptūras. No vienas puses, to fiziski degradētais stāvoklis un valstu institūciju ignorance atspoguļo vēsturisko un sociālo šķelšanos Dienvidslāvijas sabrukuma laikā. No otras puses – tās ir vienkārši skaistas pat bez jebkādas simboliskas nozīmes. Tās var apbrīnot arī nezinot, ka aiz tām slēpjas asinsdarbi un sāpes.
San-zhi Pod (Taivāna)
Gar Taivānas ziemeļu krastmalu stiepjas kāds dīvains ciems –San-Zhi Pod. Futūristiskais un greznais komplekss ir mīkla gan tūristiem ,gan pašiem vietējiem. Klīst dažādi stāsti par vietas pamešanas iemeslu, tomēr neviens precīzi nevar pateikt, kādēļ San-Zhi Pod ieguvis spocīgo elpu.
Jocīgais kosmosa ciems atrodas San-Zhi, netālu no Taipei. Oriģināli paredzēts kā brīvdienu atpūtas vieta izlaidīgiem bagātniekiem un viņu bērneļiem. Vispopulārākie stāsti ir par daudzskaitlīgām nelaimēm, kas norisinājušās šajā vieta. Nāves modrā acs uzglūnēja jebkuram. Vietēji baidās no šīs vietas un uzskata to par apsēstu – kas gan irk ā zelta burkāns vairumam tūristu (prasās noskatīties “1408” vakarā ).
2008. gadā bija paredzēts tās nojaukt – par spīti online petīcijai, kas tika veikta ar mērķi saglabāt ciemu kā kultūrvēsturisku pieminekli.
29. decembrī sākās nojaukšanas darbi ar plānu to pārvērst par tūristu izklaides vietu ar viesnīcām un pludmali. Jau 2010. gadā no zemes virsas pazuda pēdējā NLO stila mājiņa un zemes gabals jau tiek pārvērsts par komerciālu kūrortvietu. Interesanti – vai nelaimes gadījumi atsāksies? Jo ļaunums neguļ…