Spīdzināšana cauri gadsimtiem. 1.daļa. (46 šaušalīgi - baismīgi moku veidi!)117

Bronzas Vērsis (The Brazzen Bull)

Šīs mocību rīks tika izgudrots Grieķijā - Atēnās. Šō rīku izgudroja sengrieķu mediķis Perils, kas savu izgudrojumu uzdāvināja sicīliešu tirānam Falarisam, jo Falaris meklēja mokošāku veidu kā nogalināt noziedzniekus. Šis moku rīks bija domāts priekš citu iebiedēšanas, lai tos atturētu no noziegumu izdarīšanas. Ierīce atgādināja vērsi, kas bija veidots no misiņa un bija dobs no iekšpuses. Tur ievietoja upuri un aizslēdza misiņa durvis, bet zem vērša kūra uguni līdz misiņš kļuva dzeltens, tāpēc upuris lēni tika izcepts dzīvs. Vērsis vēlāk kļuva efektīvāks, jo Grieķi izgudroja trubu sistēmu, kas lika upura kliedzieniem izklausīties pēc satrakota vērša baurošanas.  Kad Perils bija pabeidzis savu moku rīku - Bronzas Vērsi, tad Falaris palūdza Perilam, lai tas pats izmēģinātu šo rīku uz sevis. Falaris pavēlēja Perilu ieslēgt Bronzas Vērsī un aizdedzināt zem Vērša uguni -  Falaris bija ļoti apmierināts ar rezultātiem, jo sadedzināšana dzīvam esot ir ļoti aizraujoša lieta ko skatīties.....Ironiski, bet pats Falaris savu dzīvi beidza Bronzas Vērsī.

Bumbieris (Pear of Anguish)

Šo pievilcīgā izskata viduslaiku uzparkti nevainīgi sauc par bumbieri. Taču šī ierīce nepavisam nav pievilcīga un nedz arī nevainīga. Jo tas ir moku rīks, kas paredzēts ievietošanai mocāmā ķermenā atverēs - ānusā, vagīnā vai mutē. Nevelti tam ir arī otrs nosaukums ( The Pear of Anguish - Ciešanu bumbieris ). Bumbieris ievietots mutē bija spējīgs  upurim  izsist zobus un pat salauzt žokli. Tā kā Jūs paši varat stādīties priekš, ko bumbieris varēja nodarīt, ja tas tika ievietots citās ķermeņa atverēs. Šī ir kārtēja skaisti noformētā un labi veidotā viduslaiku ierīce, kas sevī slēpj ļoti tumšu noslēpumu un atspoguļo spīdzinātaju  slimo baudu. Bumbieri skrūvējot tas plētās arvien platāk, plēšot cilvēka ķermeni un sagādājot upurim neiedomājamas sāpes.Bumbiera konstrukcija sastāv no plākšņveida metāla segmentiem ar asu galu, kas kopā veido bumbierim līdzīgu formu. To iebāž attiecīgā caurumā un bende, griežot skrūvi, izpleš segmentus.Ciešanu Bumbieri izmantoja viduslaikos, lai spīdzinātu sievietes, kas sev izraisījušas spontāno abortu, meļus, Dieva zaimotājus un homoseksuāļus. Tāpat Ciešanu Bumbieri bija ļoti atšķirīgi, atkarība no tā kurai ķermeņa atverei tas ir domāts (ānusam, vagīnai vai mutei), tāpat tie arī atšķīrās izmēros.Ciešanu Bumbieri ievietoja; Vagīnā - sievietei, ānusā - homoseksuāļiem, meļiem un Dieva zaimotājiem  - mutē. Spīdzināšaa ar bumbieri gan ļoti reti izraisīja nāvi... Taču upuris tik un tā tika piebeigts ar citām mokām un rīkiem.

Galvas spiedējs

Tika lietots viduslaikos, it īpaši inkvizīcijas laikā.Upura zods tika novietos uz dēlīša šīs ierīces apakšā un uz galvas uzlikta metāla cepurīte. Un tad upura galva tika pamazām spiesta. Vispirms zobi iespiežas žoklī un, tad upuris mirst sāpju agonijā, bet vēl pirms nāves sagaidīšanas upurim acis tiek izspiestas arā. Šo mocību metodi varēja pielietot vairākas stundas, ja bija nepieciešams izspiest informāciju no upura, ja upurim paveicās un mocīšana tika pārtraukta pusceļā, tad parasti tam bija neatgriezeniski un nelabojami samdzeņu, žokļa vai acu bojājumi. Bija vairākas šī moku rīku modifikācijas, viena šī moku rīku modifikācija bija ar nelieliem kausiņiem kuros iekrita izspiestie acsāboli.Vēl bija dažas līdzīgas, bet mazākas ierīces kuras izmantoja upura pirkstu spiešanai kā arī vēl dažas citas ko izmantoja kāju spiešanai.

Jūdas Šūpulis (Judas Cradle)

Jūdas šūpulis ir šausminoša viduslaiku spīdzināšanas uzparikte, kas izskatās pēc piramīdas uz kuras uzsēdināja upuri. Upurim kājas tika sasietas tā, ja tas mēģinātu kustināta vienu kāju, tad arī otra kustētos līdzi tāda viedā tikai pastiprinot  neciešamās sāpes. Spīdzināšana varēja ilgt tik dažas stundas, bet reizēm arī vairākas dienas. Nāves iestāšanas ilgums bija dažāds, jo dažreiz spīdzinātaji upura kājām piestiprināja smagumus, lai pastiprinātu sāpes un piebeigtu upuri ātrāk. Vēl citos gadijumos Jūdas Šūpulis tika ieziests ar eļļu, lai vēl vairāk palielinātu sāpes un mokas. Jūdas šūpulis tika mazgāts reti vai arī vispār netika mazgāts. Ja upuris nenomira no spīdzināšans, tad tas nomira no infekcijas. Bez sēdināšanas uz Jūdas Šūpuļa reizēm upuris tika mests uz tā atkartoti kā arī upurim tika pielikts klāt lielāks smagums,lai iegūtu svarīgu informāciju no spidzināmā. Parasti upuris kuru spīdzināja ar Jūdas Šūpuli bija kails, tas bija tāpēc lai palielinātu apkaunojumu. Reizēm, lai paildzinātu spīdzināšanu upuris tika virvēs pacelts virs  Jūdas Šūpuļa un tur atstāts karajoties uz nakti  un tad nākošājā rīta to atkal turpināja spīdzināt. To izgudroja Ipolīts Marsili un plaši pielietoja spāņu inkvizīcija laikā. Šo mocību uzskatīja par humānu, jo tā kaulus nelauza un saites nerāva. Upuri iesēja virvēs un uzlika uz trīsstūra piramīdai līdzīga veidojuma, kas spiedās viņa anālajā atverē vai sievietēm arī makstī. Efekts bija kā bumbierim un upuris zaudēja samaņu. Viņu atkačāja un no jauna uzsēdināja uz šūpuļa. 

LingChi, jeb Nāve no tūkstoš dūrieniem / Lēnā nāve

Viena no visbriesmīgākajām un mokošākajām spīdzināšanām, kas, protams, nāk no Ķīnas. Upuris tika piesiets pie staba kamēr mocītājs vilka no groziņa, kas bija aizklāts ar audumu arā dažādus nažus uz kuriem bija uzzīmeti dažādi simboli, kas atbilda kuru ķermeņa vietu upurim būs jāgriež. Uz nažiem bija dažādi simboli atbilstoši ķermeņa daļām un naži tiak vilkti arā uz labu laimi. Katrs nazis bija domāts citai ķermeņa daļai; pirkstiem, krūtīm, degunam, acīm, utt. atkarība no simbola. Šādi upuri varēja mocīt stundām ilgi, bet ja upurim paveicās, tad tika izvilkts nazis ar sirds simbolu, kas upura ciešanas izbeidza dažu sekunžu laikā, bieži vien upura ģimenes deva kukuļus, lai nazis ar sirds simbolu tiktu izvilkts pats pirmais. Šo metodi Izmantoja Ķīnā no AD900. gadam līdz pat 1905. gadam. Upuris tika spīdzināts to graizot un kropļojot ar ļoti asiem nažiem.Vēlāk šis spīdzināšans veids kļuva pavisam nežēlīgs un upurim vairs nebija nekādas cerības uz ātru nesāpīgu nāvi, jo šīs spīdzināšanas uzdevums bija pēc iespējas ilgāk atstāt upuri dzīvu, tādējādi paildzinot viņa mokas  pēc iespējas ilgāk. Šī spīdzināšana tika lietota, lai upuris ciestu arī aizgājis viņsaulē, jo saskaņā ar Konfūcija principiem,cilvēka ķermenis, kas ir sadalīts gabalos, garīgajā pasaulē nevar būt vesels kopums un šāda vei'da upurim lika ciest arī pēc nāves. 

Spīdzināšana ar žurkām

Šis spīdzināšanas veids bija ļoti populāras Senajā Ķīnā, tomēr modernāki šīs spīdzināšanas varianti radās Eiropā, piemēram, 16. gadsimta Nīderlandes revolūcijas līdera Didrika Sonoja izstrādātā metode, kad  kailu upuri novieto uz galda kur to piesien un  tad upurim  uz vēdera un krūtīm virsū uzliek lielus būrus ar izbadējušām žurkām, būriem  izņem dibenus un uz būriem virsū liek kvēlojošas ogles, žurkas bailēs no karstuma cenšās aizbēgt graužoties cauri upurim. Šis  mokupilnais process ilgst vairākas stundas un parasti upuris no tā beigās mirst .

Zāģis

Ļoti izplatīts un populārs mocīšanas veids viduslaikos. Zāģis viduslaikos bija instruments, kas bija atrodams daudzās mājās un šim spīdzināšanas veidām nevajadzēja nekādas specifiskas papildus uzpariktes. Tas bija lēts veids kā spīdzināt un nogalināt upurus kuri bija apsūdzēti par buršanos, slepkavību, zaimošanu, zagšani vai laulības pārkāpšanu.Upuris tika piesiets ar atplestām kājam ar galvu uz leju pie koka statīva. Šāda veidā nodrošinot vairāk asiņu pieplūdumu smadzenēm (Lai ilgāk upuris paliek pie samaņas)un mazāku asiņu zudumu kā arī, lai pazemotu upuri. Atkarībā no mocītāja un mocāmā spīdzināšana varēja ilgt pat vairākas stundas. Ja bija nepieciešama atzišanās par kaut ko vai kādu nodarījumu, tad upurim vispirms tika rādīts cits upuris, kas tika lēnām zāģets ar šo metodi, ja tas neatzinās, tad arī tas tika lēnām sazāģēts uz pusēm. Šis spīdzināšanas veids kļuva ļoti populārs arī tapēc, ka Inkvizitoriem vairs nebija jāstaipa līdzi nekādas citas sarežģitas spīdzināšanas ierīces, kad tie devas no viena ciema uz otru ciemu, tā kā varēja iztikt ar zāģi, ko varēja atrast praktiski jebkurā ciemā. Kamēr daži upuri tika pilnībā pārzāģeti uz pusēm, tikmēr citi upuri tika zāģēti tikai līdz vēderam, lai vēl pamokās kādu laiciņu.

Krokodila Šķēres / Crocodile Shears

Krokodila Šķērēm bija specifisks nolūks - pazemot tos, kas mēģināja nogalināt karali. Krokodila šķēru iekšpusē katrā pusē atradās vairāki dzelkšņi. Dažreiz Krokodila šķēres izmantoja arī, lai kropļotu pirkstus, taču tā galvenais nolūks bija izkropļot vīrieša locekli - respektīvi noraut to. Krokodila šķēres tika lietotas, lai sodītu upuri. Arteriālo asiņu izplūdums upurim parasti nāvi izraisīja ļoti ātri. Spīdzīnot Krokodils tika sakarsēts un, tad sākotnēji ar lēnām  un maigām kustībām, ko bieži veica sievietes -  vīrieša loceklis tika norauts. Vēl citreiz vīrieša loceklis tika nosiets ar ciešām saitēm, tāda veidā panākot erekciju un, tad sāka mocīšanu.