Nostāsti par budistu mūkiem, kuri 19. gadsimta sākumā labprātīgi mocīja sevi, lai kļūtu par mūmijām jeb Sokushinbutsu, ilgi kalpoja tikai kā biedējoša Jamagatas prefektūras (Japāna) leģenda. Tas tā bija līdz brīdim, kamēr pētnieki neatrada pašas budistu mūku mūmijas. Pārtapšanu par Sokushinbutsu savu reliģijas uzskatu iespaidā izmēģināja simtiem mūku, bet tikai retajam tas tiešām izdevās. Viss pašmumifikācijas process sākās ar 1000 dienas garu riekstu un sēklu diētu, kuras laikā ķermenī pilnībā pazuda tauki.

Vēl 1000 dienas mūks ēda tikai... Autors: ainiss13 Sokushinbutsu - pašmumifikācija

Vēl 1000 dienas mūks ēda tikai sasmalcinātu koku mizu, dažādus saknes un dzēra indīgu tēju, kura tika gatavota no Urushi koka sulas, kuru ikdienā mūki izmantoja trauku lakošanā. Pēc šādām procedūrām ar laiku mūkam sākās spēcīga caureja un vemšana, kas bija laba zīme, jo tas nozīmēja, ka organisms ir pārpildīts ar indi, tādējādi pēc nāves ķermeni neēdīs tārpi. Tāpat šāds uzturs nozīmēja, ka ķermenim nedraudēs dabiskie procesi, kā piemēram, līķa sadalīšanās.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Visbeidzot mūks lotosa pozā tika ieslēgts šaurā akmens zārkā. Vienīgā saziņa ar ārpasauli bija zvans un caurule, pa kuru pienāca gaiss. Katru dienu iezvanot ar zvanu, zārkā iesprostotais mūks deva zīmi, ka vēl ir dzīvs. Kad zvanīšana netika sagaidīta, gaisa caurule tika izņemta un zārks tika pilnībā noslēgts.

Pēc mūka nāves zārks netika... Autors: ainiss13 Sokushinbutsu - pašmumifikācija

Pēc mūka nāves zārks netika atvērts vēl 1000 dienas, pēc kurām tas tika beidzot atvērts, lai pārbaudītu, vai ķermenis tiešām ir mumificējies, nevis sadalījies. Ja tas bija izdevies, šai mūmijai tika piešķirts Budas statuss un tā tika novietota templī galvenajā vietā tempļa apmeklētāju apskatei kā pielūgsmes objekts. Lai arī tas bija parasts līķis, Japānā cilvēki apbrīnoja šādu drosmi un ticību Budai, piedēvējot šai mūmijai dievišķas spējas.

Neskatoties uz to, ka Urushi koka sula aizsargāja līķi no tārpu un dažādu kukaiņu ietekmes, līķa smaku tas nemazināja, tāpēc mūmiju parasti apsmidzināja ar smaržām, lai nelabais līķa aromāts nebūtu tik spēcīgs. Protams, šim svētajam rituālam bija arī negatīvā puse, jo daudzu gadu sagatavošana mumifikācijai, organisma indēšana un badošanās radīja mūkiem garīgas problēmas, halucinācijas, agresīvu izturēšanos un citus blakusefektus. Tieši tāpēc daudzi cilvēki neatbalstīja šādu rituālu un pat baidījās no šīm mūmijām, jo ticēja, ka mumificētā mūka dvēsele pēc nāves nav radusi mieru un klejo pa templi naidīgi noskaņota pret cilvēkiem.

Reklāma

Šīs mūmijas pēc Budas titula iegūšanas tika apgreznotas ar lietām, kuras pirms nāves piederējušas mūkam. Pastāv pieņēmums, ka ir trīs veidu šādas mūmijas. Labās auras mūmijas sauc par Sokushinbutsu. Tās ārstē slimības, noņem lāstus un nes veiksmi.

Otrais veids ir neitrālās mūmijas, kuras nosaka pēc neprecīziem mūmijas ķermeņa izliekumiem. Cilvēki tic, ka šo mūmiju dvēseles klīst mirušo pasaulē, atstājot ķermeni, tāpēc šādu mūmiju svēto spēku un spējas pārējie mūki apšauba un uzskata par neitrālu.

Trešais veids ir ļaunās mūmijas. Uzskata, ka šo mūmiju dvēseles ir ļaunas un cenšas nogalināt pārējos mūkus, kuri piedalījušies mumifikācijā. Tās neatrodas mūmijas ķermenī, bet klīst, lai atrastu ķermeni, kurā iemiesoties, lai nogalinātu.

Reklāma