Smadzeņu izpētes vēsture3
86
1
10 000 g.p.k
Viena no vissenākajām ķirurģiskajām manipulācijām bija cauruma izurbšana galvaskausā jeb trepanācija (akmens laikmetā to darīja ar krama nazi, vēlak izmantoja urbi). Pastāv uzskats, ka to darīja reliģiskos nolūkos (ar domu izdzīt ļaunos garus) un arī medicīnā - cīņā ar galvassāpēm.
Daži pacienti ne tikai pārcieta šīs "operācijas", bet tiem tikai veiktas arī atkārtotas šādas procedūras. Smadzeņu atsegšans metodi izmanto arī vidusslaikos.
3000 g.p.k
Ēģiptieši uzskata, ka smadzenes ir tikai galvaskausa aizpildes materiāls, bet cilveks domā ar sirdi. Arī balzamēšanas procesā smadzenes ir vienīgais orgāns, kurš tiek izmests, pārējie tiek iebalzamēti un salikti urnās.
1600. g.p.k. kāds nezināms ēģiptiešu ārsts pirmo reizi pieraksta un pēta smadzeņu anatomiju. Viņš apraksta galvaskausa šuves, smadzeņu apvalku un šķidrumu, kā arī 26 dažadas galvas kaites un to ārstēšanu. Tik un ta smadzeņu funkcionēšana joprojām ir mīkla.
Reklāma
500. g.p.k
Pēc ārkārtīgi daudziem eksperimentiem grieķu filozofs un ārsts vienā personā Alkmeons izdara secinājumus, ka cilvēks atšķirībā no dzīvniekiem spēj loģiski domāt, bet tik un tā kultivē uzskatu, ka saprāts atrodas sirdī.
Pēc aptuveni 300 gadiem divi grieķu ārsti pēta cilvēku līķus. Viņi aprasta sirdi un smadzenes, kā arī atklāj nervu sisitēmu. Pēc daudzajiem eksperimentiem ārsti nonāk pie slēdziena, ka vienīgā atšķirība starp cilvēku un dzīvnieku smadzenēm ir .... to lielums.
900 gadi.
Šajā laikā medicīna piedzīvo nākamo attīstības posmu - arābu ārsts Abū al Kasims izgudro daudzus ķirurģiskos instrumentus, tai skaitā arī rīkus smadzeņu operācijām, kurus izmanto vēl mūsdienās. Jaunos darbarīkus viņš apraksta savā grāmatā "at-Tsarif"
17.gs
Ārsts Tomass Villis ar skalpeļa, zagtu līķu un (tā laika jauno izgudrojumu) mikroskopu pēta un detalizēti apraksta smadzenes. Savus atklājumus viņš publicē grāmatā "Cerebri Anatome". Viņam ir teorija par to, ka dažadas smadzeņu daļas atbild par dažadām saprāta daļām. Smadzeņu apakšējā daļā viņš atrod asinsvadu vainagu, ko mūsdienās sauc par Vilīzijas loku.
Reklāma
18.gs.
Neilgi pēc saviem eksperimentiem ar statisko elektrību itāliešu zinātnieks Luidžī Galvāni uz sava galda secē vardi. Eksperimenta laikā viņa skalpelis bija uzlādējies ar elektrību, un, kad viņš grasās vardei nogriezt kāju, tā noraustās. Galvāni ir atklājis, ka smadzenes vada muskuļus un sūta tiem elektriskus impulsus.
19.gs.
Finiasam Geidžam nelaimes gadījumā caur smadzeņu priekšējo daivu izduras vairāk nekā metru garš dzelzs stienis. Geidžs par brīnumu atlabst un, visiem par pārsteigumu, viņa intelektuālās spējas nav traucētas. Tomēr mainas viņa uzvedība - viņš kļust viegli aizkaitināms un agresīvs. Geidžs kļūst par populāru neirologu "izmēģinājumu trusīti". Ārsti secina, ka par cilvēku uzvedību atbild tieši smadzeņu pieres daiva.
Gadsimtu vēlāk notiek pirmā lobotomijas operācija - pacientiem ar uzvedības traucējumiem pārgriež nervu starp pieres daivu un pārējo smadzeņu daļu.
Amerikāņu pētnieks Karls. S. Lešlijs atklāj, ka jo vairāk smadzeņu viņš žurkām izgriež, jo sliktāka kļūst to atmiņa. Attiecīgi viņš izdara secinajumus, ka par cilvēka atmiņām atbild visas smadzeņu daļas, un ka atmiņai nav sava centra.
Tev patiks šie raksti
