Padomju savienība daudz, ko slēpa, lai pasaule par to neuzinātu. Šajā rakstā par katastrofām un notikumiem par ko cilvēce uzzināja tikai pēc vairākiem gadiem. Un gan jau ir vēl daudz noslēpumainu notikumu par kuriem, tad arī neviens nekad neuzinās.
Slepenās lietas Padomju Savienībā88
1179
4
Kodolkatastrofa Kyshtym ( Nezinu kā pareiz iztulkot) pilsētā.
Jā lūdz nosaukt kādu kodolkatastrofu, tad gandrīz visi no jums iedomāsies par Černobiļu vai Fukušimu, bet neviens nezin par trešo lielāko kodolkatastrofu cilvēces vēsturē. Tā notika pie Kyshtym pilsētas 1957. gadā , tā pat kā Černobiļā pie vainas bija strādnieku slikto lēmumu pieņemšana un neuzmanība. Vienai no cisternām ,kas saturēja 70-80 tonnas šķidro radioaktīvo atkritumu sabojājās dzesēšanas iekārta, bet strādnieki tam nepievērsa īpašu uzmanību. Rezultātā cisternas temperatūra sāka pieaugt līdz brīdim ,kad tā neizturēja un uzsprāga. Kopā vairāk nekā 270 000 cilvēku tika pakļauti radioaktivitātei. Padomju savienība par šo notikumu paziņoja tikai 1976. gadā. ASV to zinājā jau no sešdesmitajiem gadiem, bet baidījās kaut ko teikt, jo domāja, ka tas iedragās viņu kodolenerģijas attīstību. Pašlaik tur radioaktivitātes līmenis ir cilvēkam drošs, bet apkārtne tā pat ir stipri piesārņota.
Padomju savienības Mēness missija.
1961. gada maijā ASV prezidents Džons F. Kenedijs paziņoja, ka ASV nogādās pirmo kosmonautu uz Mēness līdz desmitgades beigām. Pirms tam Padomju savienība bija paspējusi kosmosā uzsūtīt pirmo objektu, pirmo dzīvnieku un pirmais cilvēks, kas lidoja kosmosā arī nācā no padomju savienībās. Tāpēc krieviem šajā sacensībā bija jauzvar ASV un jābūt pirmajiem arī uz Mēness. Taču par nožēlu viņiem pirmais cilvēks uz Mēness izkāpa 1969. gada 20. jūlijā un tas bija Nīls Ārmstrongs. Krievi šo cīņu bija zaudējuši. Pēc tam Padomju savienība paziņoja, ka viņi nekad nav strādājuši pie pilotējamas Mēness misijas un neplānojot doties uz Mēnesi. Citi avoti gan ziņo, ka Padomju savienības Mēness programa vienkarši bijusi neveiksmīga un pat mācībās gājuši bojā astronauti, kuru nāve tikusi rūpīgi noslēpta.
Reklāma
Bads Padomju Ukrainā.
1932. gadā Ukrainas zemniekiem tika atņemta visa labība un lopi būtībā atstājot miljoniem cilvēku bez pārtikas. Par to sāka interesēties pārējā pasaule un uz Ukrainu devās vairāki ietekmīgi ārzemnieki ,lai pārbaudītu patieso situāciju. Bet Staļins uz to brīdi visus veikalus piepildīja ar pārtiku un vietējos zemniekus aizstāja ar komunistisko partiju biedriem.Ja kāds vietējais tuvojās veikaliem ,tad to ātri vien apcietināja. Tādējādi tika parādīts, ka baumas par badu ir nepamatotas. Nāves gadījumu skaits bija pielīdzināms holokaustam pret Ukraiņu tautu. Krievija joprojām neatzīst šo notikumu kaut arī Ukraiņi to pieprasa. Tas ir tā pat kā Krievi neatzīst Baltijas valstu okupāciju.
The Ekranoplan
1966. gadā amerikāņu satalīti uzņēma fotogrāfijas kurās bija redzams vel nepabaigts jūras lidaparāts. Lidmašīna būtu bijusi daudz lielāka par visām lidmašīnām, kas bija ASV rīčībā. Tās garums bija kā diviem Boeing 747. Amerikāņi bija neizpratnē par šo Kaspijas jūras briesmoni un tā tas arī palika līdz Padomju savienības sabrukumam. Tas bija kaut kas starp kuģi un lidmašīnu. Tas varētu lidot tikai dažus metrus virs jūras vai sauzemes, bet tā kravnesība pārspētu visas mūsdienās zināmās kravas lidmašīnas. Lidaparātu darbinātu seši reaktīvie dzinēji un tam uz jumta būtu 6 kodolgalviņu nesējraķetes. Par šo brīnumu nekas daudz nav zināms un krievi protams neatzīst, ka piešāda projekta kādreiz būtu srādājuši.
Sliktākā raķetes palaišana vēsturē.
1960. gada 23. oktobrī Padomju savienība izmēģināja slepenu raķeti R-16 , kuras palaišanai tika izmantota jauna degviela. Raķetei sākās slāpekļskābes noplūde un šajā brīdī vienīgais loģiskais solis būtu cilvēku evakuācija no notikumu vietas. Bet projekta vadītājs Nikrofons Nedelins vairākiem inženieriem lika doties pie raķetes un salabot sūci. Notika neizbēgamais sprādziens, visa projekta apkalpe tika nogalināta uzreiz. Ugunsbumba bija tik karsta, ka pat izkausēja asfaltu un daudzi cilvēki, kas mēģināja bēgt bija iestiguši asvaltā un sadeguši. Vairāk nekā 100 cilvēki gāja boja. Padomju savienība protams centās to slēpt apgalvojot, ka notikusi lidmašīnas avārija. 1989. gadā tikai parādījās pirmā oficiāla informācija par šo katastrofu un šodien tur stāv obilisks kā veltījums bojā gājušajiem.
Reklāma
Baku uzliesmojums.
1948. gadā Padomju savienība izveidoja slepenu bioieroci uz salas Arālu jūrā. Tas bija baku ierocis kam 1971. gadā veica brīvdabas izmēģinājumu. Bioierocis strādāja labi, 10 cilvēkiem kļūva ļoti slikti no kuriem 3 nomira. Reakcija bija ļoti ātra un simtiem cilvēku tika ielikti karantīnā un vairāk nekā 50 000 tuvējās apkārtnes iedzīvotāju tika vakcinēti. Plašāka publika par šo notikumu uzzināja tikai 2002. gadā, bet Maskava nekad nav atzinusi tā eksistenci.
