Slavenākie spļāvieni pasaules vēsturē.18

XVII gadsimta vidus: Siekalas sāk interesēt zinātniekus Lai gan spļaut cilvēkiem paticis visos vēstures posmos, par siekalu izdalīšanos kā atsevišķu zinātnes nozari var runāt tikai no 1656. gada, kad Kromvela ēras apogejā zinātnieks Tomass Vortons sarakstīja grāmatu Adenographia, kurā pirmo reizi aprakstīti siekalu dziedzeru kanāli. Vortons rakstīja: "Hinc canalis dictus in os aperitur humorem salivem impertit", un kopš tā laika pasaule vairs nav tāda kā agrāk.

Aptuveni 1840. gads: Spļaujamtrauku ieviešana Spļaudīties cilvēkiem ir paticis vienmēr, tāpēc tīri loģiska šīs tradīcijas paradigmas maiņa bija spļaujamtrauku ieviešana, kas ap 1840. gadu vienlaicīgi parādījās gan Anglijā, gan ASV - lielākoties tabakas zelētāju labsajūtai, tomēr tie bija parocīgi arī tuberkulozes slimniekiem, lai varētu izspļaut krēpas. Vēsturiski tā sanāca, ka tuberkulozi nomainīja gripas epidēmija, bet košļājamo tabaku - cigaretes, tāpēc spļaujamtrauku pastāvēšanas mūžs diemžēl nebija ilgs.

XIX gadsimta beigas: Ivans Pavlovs un siekalaini suņi Ap 1890. krievu fiziologs Ivans Pavlovs sāka pētīt barības rīšanas funkcijas suņiem un atklāja, ka viņiem siekalas izdalās pirms barības uzņemšanas - viņš to nosauca par "psihisko sekrēciju". Pavlovs pilnīgi noteikti ir siekalām nošķiestākais zinātnieks vēsturē un tāpat kā Turgeņeva Gerasims ietilpst suņu nīstāko personu topā.

1912. gads: Īsa pamācība spļaušanā no kuģa Nenogremdējamais laineris RMS Titanic pa jūru kuģoja tikai četras dienas, taču šajā laikā, kā mēs to lieliski zinām no Džeimsa Kamerona filmas, risinājās sirdi plosoša drāma. Tomēr bija arī jautri brīži, un viens no tiem ir fragments, kad Džeks (Leonardo di Kaprio) Rouzai (Keitai Vinsletai) mācīja, kā pāri kuģa bortam jāspļauj rūpīgi sakrekšķinātas siekalas. Šie kadri tad arī uzskatāmi par slavenāko spļaudīšanās epizodi pasaules kinematogrāfa vēsturē.

1927. gads: Ipolits Matvejevičs meklē 12 krēslus "To vairs Ipolits Matvejevičs nespēja izturēt un ar kliedzienu "Ak varbūt?" sulīgi iespļāva tēva Fjodora labsirdīgajā sejā. Tēvs Fjodors nekavējoties iespļāva Ipolita Matvejeviča sejā un arī trāpīja." Šis fragments no Ilfa un Petrova romāna Divpadsmit krēsli liecina par to, ka tad, ja cilvēkam ir kāds noteikts mērķis dzīvē, tad jebkuri līdzekļi ir labi.

1977. gads: Spļāviens Pink Floyd fana sejā Leģendārākais spļāviens pasaules rokmūzikas vēsturē no grupas Pink Floyd līdera Rodžera Votersa mutes izlidoja 1977. gada 6. jūlijā koncertā Monreālā. Viņš bija pārliecināts, ka fanu plosīšanās lielos stadionos atņem daļu mūzikas burvības, un arī šajā koncertā fani šāva raķetes, bet pašu mūziku neklausījās, tāpēc Voterss neizturēja un vienam no pirmās rindas iespļāva sejā. Protams, viņš savu rīcību nožēloja un publiski skaidroja, ka šāda uzvedība tikai attālina Pink Floyd mūziķus no grupas faniem, veidojot starp viņiem milzīgu sienu. Tā drīz vien radās leģendārais konceptalbums par sienu - The Wall.

1990. gads: Siekalas futbola laukumā Futbola vēsture zina daudzus leģendārus gadījumus, kad futbola laukumā viens sportists apspļauda otru (piemēram, Krištianu Ronaldu pret Robiju Sevidžu, Frančesko Toti pret Kristianu Poulsenu, Aleksandrs Frajs pret Stīvenu Džerardu un tā tālāk), tomēr vienu šādu incidentu eksperti izceļ kā visslavenāko. Tas notika 1990. gada 24. jūnijā Pasaules čempionāta astotdaļfināla spēlē starp VFR un Nīderlandi. Holandietis Frenks Rijkārds jau no spēles sākuma provocēja vācu uzbrucēju Rūdiju Felleru, un spēles laikā viņu apspļaudīja. Šādas epizodes tiesnesim ir grūti pamanīt, tāpēc viņš bez žēlastības abiem spēlētājiem parādīja sarkanās kartītes (par šo incidentu sīkāk lasiet šeit).