Daudzus gadsimtus skūpsts tika slēpts no apkārtējo skatieniem (nebija iespējams sastapt cilvēkus skūpstāmies). Nebučojās ne radinieki, ne mīlnieki, ne slavenības. Un vārds „skūpsts” daudzās austrumu kultūrās neeksistēja vairākus gadsimtus. Skūpsts nebija pat mīlestības sastāvdaļa. Vienīgais, kur varēja sastapt lūpas saskaramies, tās ir senas erotiskas gravīras. Un pat tad skūpsts tajās bija eksotika.
Reklāma
Vēl šobaltdien lielākajā daļā austrumu Āzijas valstu publiska skūpstīšanās ir aizliegta, lai gan aizliegumi kļuvuši daudz maigāki, kā iepriekš.
TV ekrānos skūpstu ainas nerāda ne tikai Indijā, bet arī Pakistānā, Irānā un arābu Austrumos. Bet cēlsirdīgie vēcāka gada gājuma ļaudis Japānā skūpstu laikā slēdz ārā televizorus.
Lielu skandālu izraisīja notikums, kad slavenais aktieris Ričards Gīrs labdarības pasākumā, kas norisinājās Deli, atļāvās noskūpstīt indiešu aktrisi Šilpu Šeti. Indieši uzskatīja, ka ir aizskartas viņu nacionālās tradīcijas. Bet kā šie stingrie noteikumi „iet kopā” ar „Kamasūtrā” aprakstītajiem skūpstiem, joprojām nav skaidrs.
Reklāma
Japānā šis aizliegums ir atcelts. Skūpstus izmanto gan reklāmās, filmās, animācijā, videospēlēs un komiksos. Bet tomēr skūpstīties – tas nepavisam nav „japāniski”. Un bučojošies mīlnieki uz ielas – izņēmums.
izbaudam šos lūpu prieciņus ;)