Skaņa un smadzenes5

Skaņa ietekmē smadzeņu daļu, kas sasaista atmiņas un emocijas. Pediatri pētījumā ir pamanījuši, ka zīdaiņi, kuriem atskaņota Mocarta mūzika, straujāk uzņem svaru un aug. 2006. gada maijā veikts pētījums, ko veica  Journal of Advanced Nursing, parādīja, ka cilvēki, kas klausās mūziku, testos sajūt mazāk sāpju un tiem retāk ir depresīvs stāvoklis. Tas pierāda mūzikas ietekmi uz smadzenēm, emocionālo stabilitāti un sāpju izjūtu.

Skaļi trokšņi aktivizē instinktīvo cīnies vai bēdz reakciju smadzenēs, kā to apgalvo Franklina institūts. Cīnies vai bēdz reakcija rodas ķīmisku vielu sekrēcijas dēļ. Šī reakcija ir bijusi kritiska laikā, kad cilvēki dzīvoja mežonīgā dabā. Tomēr arī mūsdienās šo funkciju pielietojam arī urbānajā vidē. Pilsētā kāds skaļi taurē, mēs pamūkam malā u.tml. Tiklīdz briesmas ir garām, smadzenes nodarbojas ar nomierinošu vielu sekrēciju, lai trankvilizētu iepriekš izlaistos stresa hormonus. Bez šādas balansēšanas, stimulējošās vielas varētu traumēt smadzeņu šūnas. Nepārtraukti skaļa vide rada disbalansu smadzeņu ķīmijā un tādējādi var novest pie emocionāla stresa, kā arī fiziskas ķermeņa reakcijas, diskomforta, nervu sistēmas traucējumiem.

Runas skaņas rada nopietnu ietekmi uz zīdaiņu smadzeņu attīstību, palīdzot tiem attīstīt neirālos ceļus, kas organizē runas un valodu spējas. Bērni, kas atrodas apstākļos, kur notiek sarunas, piedzīvo daudz aktīvāku smadzeņu attīstību rajonos, kuri atbild par sarunu.