Skaistās, drosmīgās un varonīgās sievietes karā6

Emīlija Geigere

Amerikāņu neatkarības kara laikā Emīlija Geigere, šveiciešu pārceļotāju pectece, kļuva par kara kurjeri.Nogadājot ģenerāļa Nataniela Grīna slepeno ziņojumu pāri frontes līnijai viņa nokļuva pretinieku rokās, bet paspēja burtiskā nozīmē apēst ziņojumu. un tāpec viņu atlaida. Bet meitene bija iegaumējusi ziņojuma saturu un varēja to vārds vārdā atkārtot.

Francūziete Marie Marvingt bija starptautiska mēroga sportiste, uzvarējusi daudzās sacensībās slēpošanā un velosportā, ātrslidošanā, peldēšanā un paukošanā. 1910 gadā 35 gadu vecumā viņa pievērsās alpīnismam, kļūstot par pirmo sievieti, kura ir iekarojusi vairākas Alpu virsotnes. Vēl pirms kara viņa pamanījās uzvarēt starptautiskās sacensībās šaušanā. Vēl viena viņas kaislība bija aviācija, un tieši lidotājas iemaņas viņai noderēja I Pasaules karā. Pārģērbusies par vīrieti, Marija pievienojās kajnieku pulkam, vēlāk viņa strādāja par medmāsu un pēc tam kļuva par pirmo sievieti- bumbvedēja piloti..

Grāfiene Konstance Markievicz bija pirmā sieviete- premjerministre pasaulē un nozimīga persona  Īrijas parlamentā. Viņa arī bija slavena ar savām aktivitātēm Īrijas neatkarības karā. Būdama partijas "Šin Fein" biedre, viņa bija viena no Lieldienu sacelšanās iniciatoriem- leitnante Markievicz personiski vadīja barikāžu būvi.  1922 gadā Īrijas pilsoņkara laikā viņa cīnījās republikāņu pusē un piedalījās kaujās par Dublinu.

Maria Gertrudis Bocanegra

Marija piedzima  1765 gadā bagātā spāņu ģimenē. Kad sākās Meksikas neatkarības karš Marija devās aizstāvēt dzimteni, palīdzot savam vīram- virsniekam. Viņas pienakumos ietilpa ziņojumu nogādāšana sacelšanās dalībniekiem ka arī cīnītāju apgādāšana. Šajā karā viņa zaudēja mīļoto vīru un dēlu un beidzot arī pati krita gūstā. Nosēdējusi cietumā gadu, viņa tā arī nepiekrita sadarboties ar ienaidniekiem un tāpēc tika atzīta par vainīgu valsts nodevībā un nošauta.

Džinnija Kamerona

Daudzas tā laika sievietes atbalstīja Jakobītu sacelšanos, bet Džinnija Kamerona bija īpaši pazīstama. Jaunā sieviete no Edinburgas cīnījās par princi Čārlzu Stjuartu, kuru sauca arī par Skaistulīti Čārliju. un faktiski bija viena no ietekmīgākajiem notikumu dalībniekiem. Viņa sapulcināja 250 cīnītāju un devās atbalstīt princi, paliekot kopa ar viņu Stērlingas pilī līdz pašām beigām. Pēc sacelšanās apspiešanas viņa nokļuva gūstā un pavadīja deviņus mēnešus ieslodzījumā Edinburgas pilī, no kurienes viņu atbrīvoja pret drošības naudu. Viņas turpmākais liktenis ir leģendām apvīts, bet drosu ziņu par to nav.

Spāniete bija tik pazīstama, ka angļu dzejnieks lords Bairons viņai veltīja poēmu. Pazīstamu viņu padarīja viņas varonība cīņas par Spānijas neatkarību Napoleona karu laikā. Agustīna dzīvoja Saragosā, kuru bija paredzēts ieņemt vienu no pēdējām. 1808 gada jūnijā cīņā pie pilsētas vārtiem Agostīna personiski apšaudīja franču armijas kreiso flangu no lielgabala.  Tas bija tik patriotiski un iedvesmojoši, ka pilsētas aizstāvji saņēmās un noturējās pret pārspēku. Vēlāk pilsēta gan tika ieņemta.

Flora Sandes bija vienīgā sieviete, kura oficiāli dienēja armijā I Pasaules kara laikā. Viņa bija dzimusi Anglijā, no bērnības bija nodarbojusies ar jāšanu un medībām, un uzskatīja par nelaimi to, ka ir piedzimusi par meiteni. 1908 gadā viņa bija viena no pirmajām sievietēm, kura ieguva autovadītājas tiesības.  Kad sākās karš Eiropā, viņa pierakstījās Sarkanā Krusta kursos, bet pēc tam kopa ar grupu citu medmāsu devās uz Serbiju strādat kara hospitālī. Tālāk viņa kļuva par ierindnieku serbu armijā, kur ātri ieguva virsnieka pakāpi un komandēja serbu "Dzelzs pulku". Par drosmi viņa ieguva Serbijas armijas augstāko kara  apbalvojumu.

Nadežda Durova- pirmā sieviete- virsniece Krievijas armijā. Viņa izauga huzāru virsnieka ģimenē- ģimenē gan stipri nosacīti, jo ambiciozā, histēriskā māte viņu ienīda, un reiz pat pavisam maziņu izmeta pa karietes logu. Tēvs viņu pacēla, un no tā laika meiteni faktiski audzināja tēva adjutants un kareivji. Sākoties Napoleona kariem, meitene, izliekoties par puisi, iestājās armijā ka vienkāŗšs kareivis, tika apbalvota ar Jura krustu un uzdienēja līdz virsniekam. Viņu atmaskoja vēstule tēvam- kādā bīstamā kara  situācijā viņa uzrakstīja tēvam, lūdzot piedosanu par visu nodarīto. Tēvs panāca viņas atgriešanos mājās, bet drīz vien ar imperatora īpašu atļauju viņa atgriezās armijā kā virsnieks Aleksandrs Aleksandrovs- par godu imperatoram Aleksandram. Viņa dienēja pie virspavēlnieka Kutuzova štāba (Kutuzovs zināja, ka viņa ir sieviete). Viņas kara gaitas beidzās Hamburgā, kuras ieņemšanā viņa izcēlās.

Pēc kara viņa kļuva par rakstnieci un bija pirmā, kas Krievijā uzstajās  par emancipāciju un sieviesu tiesībām.