Saskaņā ar Vācijas 1516. gada Tīrības likumu, par alu drīkst saukt tādu dzērienu, kas izgatavots no graudiem, apiņiem un ūdens bez jebkādām citām sastāvdaļām. Izmantotie graudi parasti ir mieži, taču dažas alus darītavas mēdz izgatavot alu no kviešiem.
Dzīvais alus rūgšanas procesā pat tad, kad jau iepildīts pudelēs, ir mazliet duļķains un necaurspīdīgs, turklāt ar ļoti īsu realizācijas termiņu (Tātad jo īsāku laiku alus derīgs, jo labāks un kvalitatīvāks tas ir)
Mūsdienās veikalos ir nopērkams pasterizēts piens un citi produkti, bet sākotnēji pasterizācijas tehnoloģija tika radīta tieši alum! 1876. gadā franču ķīmiķis un mikrobiologs Luiss Pastērs nāca klajā ar publikāciju “Pētījumi par alu”, kurā aprakstīja šo jauno tehnoloģiju, kas vēlāk tika nodēvēta izgudrotāja vārdā – par pasterizāciju.
Latvijā lielākās alus darītavas ir Aldaris un Cēsu alus, taču populāri ir arī mazo alus darītavu ražojumi, piemēram, Tērvetes, Užavas, Valmiermuižas vai Bauskas alus.
"Aldaris" par savu izveidošanas gadu uzskata 1865., kad Bavārijas aldaris Joahims Dauders pašreizējā "Aldara" atrašanās vietā uzbūvē alus darītavu Waldschlößchen. 1900. gadā norisinājās vērienīga ražotnes modernizācija un 1905. gadā Waldschlößchen kļuva par akciju sabiedrību. Uzņēmums savu darbību sekmīgi turpināja arī pēc Pirmā pasaules kara. 1937. gadā Latvijas valstij piederošā "Latvijas kredītbanka" nopirka visas alus darītavu "Valdšleschens", "Ilģuciems" un "Tanheizers" akcijas, tādējādi radās jauns lieluzņēmums. Tā nosaukumu izvēlējās publiskā aptaujā, kurā piedalījās 3338 iesūtītāji. Par labāko tika atzīts nosaukums "Aldaris"
1590. gadā Cēsu pils revīzijas protokolā pirmo reizi tiek pieminēta alus gatavošana (tādēļ to var uzskatīt par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā). 19. gadsimta vidū netālu no pils tika uzbūvētas alus darītavas ēkas un izveidota Cēsu alus darītava, kuras īpašnieks bija grāfs Emanuels Zīverss. 1922. gadā vairāki Cēsu uzņēmēji atpirka alus darītavu no Zīversa un nodibināja A/S "Augļu dārzs". 20-30. gados alus darītavā tika ražots arī vīns, sulas un minerālūdens. 1976. gadā tika izveidota alus rūpnieciskā ražošanas apvienība "Cēsu alus", kurā ietilpa arī Naukšēnu un Gulbenes alus darītavas.
Valmiermuižas alus ir maza muižas alus darītava, kas atrodas Valmiermuižas vēsturiskajā teritorijā pie Valmieras. "Valmiermuižas alus" gatavots no augstākās kvalitātes dabīgām izejvielām, ievērojot nesteidzīgas brūvēšanas principus, kas aizņem mēnesi laika. Jaunā "Valmiermuižas alus" receptūras izstrāde un brūvēšana aizņēma pusgadu. Lai izvēlētos augstākās kvalitātes izejvielu piegādātājus, tika apmeklētas vairākas slavenas apiņu audzētavas Vācijā.
Alus darītava „Bauskas alus” ir dibināta 1981.gadā. Sākotnēji uzņēmums darbojas starpkolhozu konservu fabrikas sastāvā. Sākumā tiek ražotas tā laika tradicionālās alus šķirnes: „Marta alus”, „Rīgas alus” un „Senču alus”. 1982.gadā uzņēmums uzsāk tagad tik pazīstamo alus šķirņu „Bauskas gaišais” un „Bauskas tumšais” ražošanu. Uzņēmuma lepnums ir tas, ka nevienam no produktiem netiek pievienoti konservanti.
Alus darītava dibināta 1969. gadā un pašlaik atrodas vienā ēkā ar hidroelektrostaciju. Alus darītava sāka ražot šķirni „Abulas alus”, kas pakāpeniski tika pilnveidota un tagad tās nosaukums ir Brenguļu alus. Alus tiek nogatavināts un tad pildīts mucās- alus darītava ražo tikai mucu (izlejamo) alu. Alus tiek tirgots Vidzemē un Latgalē.
Reklāma
Tas ir Vidzemē darīts alus, kura gatavošanas tradīcijas ir saglabātas cauri abiem Pasaules kariem. To tirgoja jau 1916. gadā. Alus katli tiek lēni kurināti tikai ar malku un strauji dzesēti ar aukstu ūdeni, alu rūpīgi raudzē vaļējos kublos, lai tas brīvi elpo tāpat kā senos laikos. Alu nefiltrē un nepasterizē. Jaunalu nogaida 20 dienas, līdz tas ir gatavs.
Savas darbības sākumā alus darītava ražoja Latvijas PSR sertificēto gan "Rīgas", gan Senču" alu. Bet jau pirmajā gadā tiek izstrādāta "Tērvetes" alus receptūra. 90. gadu sākumā alus darītava sāk iepirkt apiņus Vācijā, uzlabo tehnoloģisko procesu ar īpašiem filtriem, kas bez alus pasterizācijas spēj alum nodrošināt ilgu realizācijas termiņu.
Alus darītava dibināta 1989. gadā kolhozā „Piebalga”.Līdz ar alus darītavas attīstību sākotnējais piedāvājums ir mainījies un kļuvis divreiz plašāks. Alus darītavai ir sava iesalnīca, kas kopš 1993. gada ražo iesalu savām vajadzībām no Vidzemē izaudzētajiem miežiem. 1999. gadā alus darītava ieguvusi Latvijas valdības rīkotā konkursa „Prece 21. gadsimtam” laureāta titulu.
Reklāma
Alus darītava „Brālis” ir viena no jaunākajām alus darītavām. Tās būvdarbi sākti 2001. gada vasarā, kaut vēsturiski jau no 1855. gada toreizējais Hincenberga ( tā kādreiz sauca Inčukalnu)īpašnieks Maksimiliāns fon Wolfs ir uzcēlis alus brūzi. Pirmie eksperimentālie vārījumi veikti 2002.gada aprīlī. Pirmais gatavais alus Brālis gaišais iepildīts 2002. gada 14. jūnijā. Pēc Latvijas alus darītavu savienības datiem, privātā alus darītava „Brālis”, 2005 gadā atrodas pirmajā pieciniekā mazo alus darītavu topā.
