Pēc tam, kad visa patiesība tika atklāta, lielākā daļa bērnu neatgriezās pie īstajiem vecākiem
1950. gadā Tenesijas gubernators rīkoja preses konferenci, kurā informēja plašāku sabiedrību par Tenas noziedzīgajām darbībām. Neskatoties uz to, lielākā daļa bērnu, kurus Tena ieveitoja bērnu namā, neatgriezās pie savām bioloģiskajām ģimenēm.
1995. gadā upuriem beidzot bija pieejami viņu īstie dzimšanas un adopcijas dokumenti, pat pēc šī, tikai retais uzmeklēja savus īstos vecākus.
Viņa nomira no vēža vēl pirms viņa tika iesūdzēta
Tena 1950. gada septembrī, 59 gadu vecumā, mira no dzemdes kakla vēža. Tikai pēc dažām dienām viņas lieta tika ierosināta Tenesijas štata tiesā.
Apsūdzībās nebija minētas bērnu nolaupīšanas, vairāk viss fokusējās uz naudas zagšanu no štata organizācijas. Tena neko no savas bagātības neatstāja Tenesijas bērnu namam vai labdarības organizācijām.
Tiesnese Kamila Kellija, ar kuru Tena sadarbojās, atkāpās no amata un nomira 1954. gadā. Bērnu nams tika slēgts uz visiem laikiem.
