Sibīrijas haski ir darba suņu šķirne, kura skaitās kā kamanu vilcēj suns.
Suga radīta pagājuša gadsimta 30. gados sajaucot vietējos Krievijas Tālo Austrumu suņu škirnes. Pamatā tās bija no Anadiras, Kamčatkas un Kolimas, kuras peiderēja vietējiem piejūras ciltīm, kā jukagiriem, kerekiem un aziātiskajiem eskimosiem, kurus vnk parasti sauc par čukčiem. Tā suga skaitās vienan o senākajām sugām pasaulē. Uz doto brīdi šie suņi nav tikai kā kamaniņu suņi, bet ir labi kompanjoni un arī skaitās kā izstāšu suņi.
Pats Termins "Haskijs"( Cēlies no vārda Eski) nosākuma nozīmeja Eskimoss. Pēc tas nostiprinājās kā Eskimosu haskijs. Šie suņi ir ar biezu apmatojumu, asu purnu un uz augšu stāvosam ausīm. Kad pirmie pirmo Čukču suņu pārstāvji ieradās Ziemeļamerikā, lai atsķirtu tos no Eskimosu haskijiem, tie kļuva pazīstam kā Sibīrijas haskiju. Šis nosaukums ir saglabājies pat līdz šodienai.
Ir zināmi pat pirmie šīs sugas radītaji, tie bija, kažokādas tirgonis Viljams Gusaks( piedalījās Aļaskas sacīkstēs 1909. gadā), skotu zela ieguvējs, Foke Mauls Remsijs( piedalījās sacensībās 1911. gadā) kažokādu tirgonis, Olalfs Svesons, kurš veica nopietnu šīs sugas izpēti un šīs sugas pavairošanu.