Sērijveida slepkavas pirms 20 gadsimta. (2. daļa)2

Kad par šiem noziegumiem arestēja divus citus ārstus, Krīms nespēja nociesties nepalielījies pazīstamam amerikāņu policistam ar detalizētu visu 4 prostitūtu nāves apstākļu izklāstu. Tas nonāca Skotlendjarda ausīs, un 1892. gada 16. novembrī Krīms dabūja cilpu kaklā.

Benderu Ģimene Džons Benders kopā ar sievu, dēlu un skaistuli meitu Keitu 1872. un 1873. gadā saimniekoja kādā krogā Kanzasas štatā. Tiek apgalvots, ka tieši Keita radījusi ideju par ģimenes finanšu stāvokļa uzlabošanu, nogalinot naudīgus klientus.

Kamēr meita pasniedz viesiem ēdienu, tēvs vai dēls no aizmugures iedragāja nabadziņa galvaskausu ar veseri. Kad kāda upura brālis sāka izrādīt pārāk lielu interesi par krogu, ģimene aizbēga, atstājot mājas pagalmā apraktus 24 līķus. Benderu ģimenes meklējumi nesekmīgi turpinājās vēl veselus 50 gadus.

Žozefs Vahers (1870-1898) Par Franču Uzšķērdēju dēvētais Vahers 4 gados nodūra 11 cilvēkus, kuru līķus pēc tam sakropļoja un sagrieza gabalos. Ceļoja pa visu Franciju un pelnīja iztiku ubagodams, tāpēc policija nekādi nespēja viņu noķert.

Iekrita, kad kārtējais upuris izrādīja pretestību un sasauca palīgus. Tiesā slepkavnieks paziņoja, ka ir nepieskaitāms kopš bērnības, kad viņu sakodis traks suns. Giljotinēts 1898. gada 31. decembrī.

Doktors H. H. Holmss (1861-1896) Karjeru sāka kā krāpnieks, pārdodot zāles pret alkoholismu, neesošus īpašumus un mašīnu, kas no ūdens taisa petroleju. Pārvācās uz Čikāgu un tur uzcēla māju, kuras otrā stāva telpām nebija logi, toties katrā bija gāzes pievads.

Upurus spīdzināja un pēc tam nosmacēja. Līķus sadedzināja vai pārdeva medicīnas skolām. Tika atklāts, kad namā izcēlās ugunsgrēks un dzēsēji nonāca bēdīgi slavenājā otrajā stāvā. Holmsa upuru skaitu lēš no 100 līdz 200 cilvēkiem, vairākumā tās bija jaunas sievietes. Pats atzinās tikai 28 slepkavībās. Pakārts Filadelfijā 1896. gada 7. maijā.