Nereti dzirdam stāstus par varonīgām rīcībām kara laikā. Šis varētu būt viens no neparastākajiem. Nevis tādēļ, ka varone bija sievišķā dzimuma, lai gan lielākoties kaujās piedalījās vīrieši, bet gan tādēļ, ka viņa pat nebija cilvēks.
Pirmajā pasaules karā baložus bieži izmantoja ziņojumu nogādei. Viņi bieži spēja izlidot cauri dažādām zonām nepamanīti. Baloži regulāri nodeva svarīgu informāciju, tāpēc drīz vien vācieši sāka šaut uz visiem pamanītajiem baložiem.
1918. gada 13. oktobris. Majors Čārlzs Vitlesijs kopā ar 194 vīriem ir iedzīts mazā ielejā pie kalna. Vācieši bija visās pusēs, neatstājot vietu bēgšanai. Lai arī situācija jau tā ir šķietami bezcerīga, uz viņiem sāk šaut arī savējo karaspēks, noturot viņus par vāciešiem. Vitlesijs centās sazināties ar savējiem, taču viņa centienus traucēja vācu karaspēks. Majoram nācās izmantot vecās metodes jeb baložus. Pirmais balodis ar ziņu ''Daudz ievainoto. Mēs nevaram evakuēties.'' tika nošauts. Otrais balodis ar ziņu ''Vīri cieš. Vai ir iespējams nosūtīt palīdzību?'' arī krita no ieroča. Trešais balodis piegādāja nepareizas koordinātas, kas rezultējās ar to, ka savējie sāka nevis viņus aizstāvēt, bet gan bombardēt. Vitlesijs vērsās pie pēdējā baloža. ''Mēs esam gar ceļu paralēli 276.4. Mūsu pašu artilērija mūs bombardē. Dieva dēļ, pārstājiet to.'' Ar šādu ziņu Šēra Amī devās ceļā.
Vācieši drīz pamanīja putnu un sāka to apšaudīt. Viena no lodēm viņai trāpīja, taču viņa turpināja ceļu. Pēc 25 minūšu un 40 kilometru ceļa viņa sasniedza mērķi un izglāba cilvēku dzīvības. Lai arī Vitlesija un vīru cīņa bija beigusies, Šērai Amī tā tikai sākās. Lode bija trāpījusi viņai krūtīs. Viņa zaudēja redzi vienā acī un kāju, taču ārstiem izdevās viņu izglābt. Kad bija pietiekami atguvusies, Šēra Amī tika nosūtīta uz ASV. Viņai tika piešķirts Coix de Guerre apbalvojums par varonīgu darbu 12 svarīgu ziņu piegādē Francijas pilsētā Verdunā un citi apbalvojumi. Šēra Amī gāja bojā 1919. gada 13. jūnijā. Līdz pat šai dienai viņa ir viens no apbalvotākajiem kara baložiem. ASV skolās laika posmā līdz Otrajam pasaules karam viņa bija tik zināma, cik citi kara varoņi. Viņas ķermenis tagad atrodas Smitsona institūtā, kura ietvaros ir vairāki muzeji. Šobrīd viņa ir redzama izstādē ''Brīvības cena'' ASV Nacionālajā vēstures muzejā. Šēras Amī tēls arī ir izmantots dažādās filmās, grāmatās un spēlēs.