Tā grieķi dēvēja celtnes, kuras, pēc viņu domām, bija izcilākie tālaika celntniecības sasniegumi un kuras noteikti vajadzēja redzēt jauniešiem. No šiem 7. pasaules brīnumiem līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai Ēģiptes piramīdas.
Septiņi pasaules brīnumi56
966
11
Rodas koloss.
Roda ir viena no lielākajiem grieķu ostas pilsētām.Rodieši sakāva maķedoniešu armiju un kādu laiku bija brīvi no iebrucējiem. Par godu tam viņi pie ieejas ostā no bronzas uzcēla 35 metrus augstu skulptūru dievam Hēlijam.Dievs turēja rokās lāpu, un galvā tam bija kronis.
Par piramīdu radītāju ēģiptieši uzskatīja faraona Džosera būvmeistaru Imhotepu, 27 gadsimtā p.m.ē. Viņš Džoseram uzscēla kāpņveidīgu piramīdu. Džosera pēcteči cēla piramīdas ar taisnām malām. Pasaulē lielāko piramīdu uzscēla faraonam Heopsam. Tā ir 140 metrus augsta un 230 metrus plata. Piramīdu celtniecība bija neiedomājami grūts darbs.
Reklāma
Heopsa piramīda sastāv no apēram 6 milijoniem akmens bluķu. Katru akmeni vajadzēja atšķelt no klints, atvest pa Nīlu uz būves vietu,nolīdzināt un nolikt vietā. Zinātnieki ir apreķinājuši, ka Heopsa piramīdas būvei 23 gadus bez pārtraukuma ik divas minūtes vajadzētu piegādāt vienu bluķi. Heopsa piramīda kopā ar Hefrēna un Mikerina piramīdām atrodas netālu no Gīzas pilsētas. Piramīdām līdzās faraons Hefrens ap 2500. gadu p.m.ē. lika izkalt milzīgu lauvu ar cilvēka seju. To sauc par sfinksu. Sfinksai bija faraona seja, un tā simbolizēja valdnieka pārvēršanos par dievu. Sfinksa ir 74 metrus gara un 20 metrus augsta.
Babilones gaisa dārzi.
Dārzi bija 90 metrus augsts mākslīgs kalns ar terasēm,kur auga krūmi un koki.Lai tiem netrūktu ūdens, ar īpašu ierīci ķēdē iekārtiem spaiņiem vergi kalna virsotnē pacēla Eifratas ūdeni.
Artemīdas templis efesā.
Tas bija lielākais templis Grieķijā divas reizes lielāks nekā Partenons Atēnās. Templi cēla 120 gadus. To rotāja 127 kolonnas. Templī bija medību dievietes un daudzu dzivnieku skūlptūras. Būve bija tik liela, ka nekad netika pabeigta.
Reklāma
Halikarnāsas mauzolejs.
Mausols bija no Pērsijas atkarīgs grieķu valdnieks, kuru viņa dzimtās Halikārnas pilsētas iemītnieki cienīja demokrātiskumu un gudrību. Pēc Mausola nāves viņa sieva Artemesija uzscēla vīram kapeni. Tā bija 50 metrus augsta rotāta ar kolonām un mītisku dzivnieku attēliem. Kapenes smailē bija attēlots pajūgs, kurā brauca Mausols un Artemesija.
Aleksandrijas bāka.
Tas bija 120 metrus augsts tornis Aleksandrijas ostā. Bākā bija noliktavas, bet tās augšējā stāvā telpa bez sienām, kur naktīs kūra ugunskuru. Ar liela spoguļa palīdzību uguns starus vērsa jūrā, un tas palīdzēja jūrniekiem atrast ceļu. Bākas jumtu rotāja Poseidona skūlptūra.
Zeva skulptūra Olimpijā.
Tā bija skulptūra kas atradās galvenajā Olimpijas tenplī. To rotājot ar zeltu un ziloņkaulu arī bija radījis Feidijs. Zevs sēdeja tronī, kas bija rotāts ar mītisku dzīvnieku attēliem, un rokā turēja uzvaras dievietes skulptūru. Skulptūra bija 17 metrus augsta. Izskatījās, ka Zevs tūdaļ piecelsies un ar savu vareno augumu sagraus templi.
