4.Rodas koloss.
Rodas kolosu- milzu statuju- salas iedzīvotāji nolēma uzcelt par godu Saules dievam Hēlijam, pateicoties par izglābšanas no ienaidnieka aplenkuma. 32 m augstā bronzas statuja tika veidota 12 gadus. Statuja stāvējusi z marmora pamata blakus ostai. Statujas mūžs bijis neilgs- tikai 60 gadi, jo 226. g. p.m.ē. tā gājusi bojā zemestrīcē.
5.Artemīdas templis Efesā.
Efesa bija nozīmīgums reliģiskais centrs Mazāzijā. Līdzekļus Artemīdas tempļa celtniecībai deva bagātais Līdijas valdnieks Krēzs, taču 256. g. p.m.ē. templis nodega. Tad efesieši nolēma templi atjaunot un uzcēla ēku, kura lieluma ziņā nebija līdzīgu. Templi no visām četrām pusēm balstija 127 kolonnas, kas bija 18 metru augstas. Tempļa iekšējā zālē atradās 15 m augsta dievietes Artemīdas statuja, veidota no zelta un ziloņkaula.
6.Halikarnāsas mauzolejs.
4. gs. p.m.ē. Mazāzijas dienvidrietumu piekrastē atjaunoja Kārijas galvaspilsētu Halikarnāsu. Ievērojamākā no celtnēm bija arhitektu Pitija un Satira celtās Kārijas valdnieka Mausola kapenes, ko sauca par Mauzoleju. Šīs divstāvu celtnes pirmajā stāvā bija kapenes. Otrais stāvs bija paredzēts mirušā kultam. Tam apkārt bija izvietota joniešu stila kolonāde, virs kuras pacēlās pakāpju piramīda, ko vainagoja četrzirgu kaujas skulptūras. Mauzoleju rotāja skulptūras, kuras bija darinājuši tālaika ievērojamākie tēlnieki- Skops, Leohars, Briaksīds un Tīmotejs.
7. Babilonas gaisa dārzi.
Par teiksmainajiem Babilonas gaisa dārziem stāsta tikai leģendas, jo nav atrastas nekādas arheoloģiskās liecības par to pastāvēšanu. Stāsta, ka dārzi izveidoti valdnieka Nebukadnecara II valdīšanas laikā 6. gs. p.m.ē. kā dāvana valdnieka sievai Amitisai. Dārzi bijuši ierīkoti uz pakāpienveida terases, kur vairākos līmeņos stādīti dažādi augi- puķes, krūmi un koki. Ar kanālu sistēmas palīdzību dārziem pievadīja ūdeni no Eifratas. Pēc aprēķiniem var secināt, ka katra dārza mala bijusi 123 m gara. Līdzās dārzam atradušās dārznieku mājiņas, jo tam bijušas nepieciešams nepieciešams rūpes.
