Ir pienācis laiks nākošajai daļai par dažādiem izgudrojumiem kas radušies pasaulei attīstoties, šoreiz tas būs laikmetā no 18000 g.p.m.ē līdz 9 000 g.p.m.ē. Tad nu patīkamu gramatisko kļūdu meklēšanu skolotājiem
Senie izgudrojumi #25
Kopš cilvēks atklāja alas un ieguva kramu un citus derīgos izrakteņus, apmēram pirms 18 000 gadu pirms mūsu ēras veidojās paši pirmie alu zīmējumi, kad ar ogli vai citu, pēdas atstājošu darbarīku, musu tālie senči sāka vilkt svītriņas uz sienām, taču par pašu pirmo zīmējumu, tiek uzskatīts klinšu zīmējums alu sistēmā Pirenejos ko dēvē par ''Burvja masku''.
Kolīdz cilvēki sāka lēnām dzīvot tīrumos un bija jau iemācījušies nedaudz apkopt zemi, ap 15 000 gadu pirms mūsu ēras tie jau veidoja mājas no mamutu kauliņiem, Piemēram Mežiričos... Mūsdienu Ukrainas teritorijā. Tā laika arhitekti bija ļoti prasmīgi un spēja jau tajos laikos uzcelt visai iespaidīgus mājokļus. Piemēram lielākā celtne, kas bijusi atrasta bija apmēram 30 metrus gara un lidz 15 metriem platumā, un tajā mitinājušās vairākas ģimenes, Vietas tajā pietiktu pat 50 cilvēkiem, taču kas citam labs tas citam slikts... Jo lai uzceltu šādu celtni bija vardarbīgi jānoslepkavo pie gandrīz 100 mamutiem, piemēram Ukraiņi pamatiem izmantoja mugurkaula skriemeļus. karkasam izmantoja ilkņus dažreiz izmantojot koka balstus, visbeidzot jumtus noklāja ar mamutu ādām.
tajos pašos laikos ap 15 000 līdz 13 000 gadu pirms mūsu ēras cilvēks pieradina Vilkus, kas kļūst par mājdzīvnieku, tiek uzskatīts , ka pirmie reālie kontakti ar vilku notikuši mūsdienu palestīnas teritorijā, jo šajās vietās , precīzāk apbedījumu vietās, ir atrasti arī vilku kauli blakus cilvēku kauliem. Toties dažādas suņu šķirnes kad veidojās pēc 10 000 gadu kā pieradināja vilkus, apmēram 4000 gadus pirms mūsu ēras ēģiptē, jo tad veidojās, takša un vēja suņu priekšteči..
13 000 G.P.M.Ē Tiek izveidotas pirmās dzirnavas, graudi bija jāberž starp akmens plāksnēm vai piestām kā to darīja ziemeļirākā vai nūbijā. Dzirnakmeņus sākumā darbināja ar muskuļiem, taču mūsdienīgas dzirnavas radās tikai 2 gs pmē, ķīnā kur autoru darbos minētas vēja dzirnas un ūdens dzirnas. Eiropā dzirnavas izplatījās pēc krusta kariem
13 000 G.P.M.ē Ukrainas rajonā Mežiriču ciematā atrasta vecākā karte. Tā ir darināta no mamuta ilkņa fragmenta un attēlo upi ar celtnēm krastu rajonos, Amens laikmeta cilvēki nepievērsa tik lielu uzmanību ģeogrāfiskajām īpatnībām, bet vairāk tajās at'tēloja dzīvnieku cilvēku un mājok'ļu vietas, tādēļ arī tās ir tik neinformatīvas. Taču pirmās praktiski lietojamās kartes atrastas Mezopotāmijā. Irākas teritorijā tika atrasta uz māla plāksnēm veidotas kartes, un jūtams ka to veidojuši mērnieki lai pareizi iedalītu zemes apgabalus. Taču tikai 600 gadus pirms mūsu ēras, babilonijā sāka domāt par pasaules uzbūvi un radīt dažādas kartes pasaules kartes. Valstis ap babiloniju bija kā elipses un aplīši, jo paši babilonieši maz zināja par patiesajiem valstu apmēriem. Zinātniskā kartogrāfija radās jau 2 gs pirms mūsu ēras, kad kāds zinātnieks grieķijā Ptolemaja darbos sasniedza augstāko līmeni un piermoreizi kartei bija lodes forma.
10 000 šis apaļais skaitlis vēsturē atklājumos iegājis ar to, ka šajā laikā medicīnā tiek veikta pirmā galvaskausa trepanācija, un parsteidzoši ir tas cik prasmīgi kādreizējie dziedinātāji veikuši trepanāciju, arheologi aprēķinājuši ka tikai 4 daļa pacientu nav pārcietuši šo operāciju. Tiek uzskatīts, ka šo operāciju veica lai izgaiņātu ļaunos garus no galvas, jeb mazinātu spiedienu uz smadzenēm, lai gan lielākoties aklajai ticībai pacients izveseļojās... Zināms ka senie mediķi prata izņemt audzējus un operācijas nereti veica lai izņemtu šķembas no galvaskausa kas tur nokļuvusi dažādu iemeslu dēļ.
9 000 g.p.m.ē Cilvēks uzsāk pirmo lopkopību kur pirmie dzīvnieki rietumāzijā un eģiptē ir aitas un kazas. Baltijā diemžēl lopkopība attīstījās vēlajā neolītā, taču ta jau bija uzreiz govis aitas un zirgi, kā arī citi dzīvnieki.
Tad nu paldies par rakstu un meklējiet kļūdas kā jums ierasts, raksts vairāk veidots, lai būtu gramatiski ko pamocīties Paldies par uzmanību !