Rīgas reģions
Rīgas plānošanas reģions ir mūsdienīgs teritoriāls veidojums,kurā ietilpst gan sirmā Rīga,gan Vidzemes un daļa Kurzemes jūras piekrastes,gan arī likteņupe Daugava.Tā ir mūsu Latvijas daļa,kurā jau izsenis dzīvojošas dažādas senās tautas - lībieši,sēļi,zemgaļi un kurši - mūsu drosmīgie un uzņēmīgie senči,kas allaž godājuši Dabu tās dažādajos veidos.
Pierīgas svētvietas
1.Kulta vieta pie Doma baznīcas
Rīgā pie Doma baznīcas,skaitot no baznīcas apsīdas gala,pretīm ceturtajam logam.Doma laukuma pusē.(Koordinātas Lat - 565657,Lon - 240618).
1986.-1989. gadā,veicot izrakumus pie Doma baznīcas,bija trastas vairākas konstrukcijas - bedres,ugunskuru un stabu vietas.Aptuveni 2 x 3 m lielā un ap 0,5 m dziļā bļodveida bedrē uzgāja plānas ogļu un pelnu kārtiņas.Tās izpētot sīkāk,atklāti trīs nodeguši,no priedes mizas izgriezti tīklu pludiņi,divpusēja kaula ķemme ar izlaustiem zariem,smilšakmens galoda un ap 30 rupja,zvirgzdaina māla lauskas no traukiem,kas raksturīgi vietējo tautu iedzīvotājiem.Bedres centrālajā daļā zem intensīvākas ogļu kārtas atsedza otru 0,6 m diametrā lielu un ap 0,5 m dziļu bedrīti,kuras apakšā oglēs plakaniski bija nolikta zirga apakšžokļa puse,turpat blakus atradās apmēram 30 cm resna,zemē ierakta ozola staba lejasgals un pieci mieti,no kuriem zemē saglabājušies nosmailināti apakšgali.Zinātnieki noteikuši staba koksnes parauga vecumu - apmēram 850 gadu,tātad koks nocirsts aptuveni 1100.gadā.Iespējams,ka staba augšgals bijis izveidots kā dievības tēls,jo zināms,ka pagāniskajiem lībiešiem 12,gs. beigās un 13.gs. sākumā bijuši kokā griezti dievību tēli.Pēc arheologu teiktā,Rīgas iepriekšējo gadu izrakumos vairākkārt atrastas nelielas koka nūjiņas ar galos rūpīgi izgrieztiem vienas,divu vai četru cilvēka seju vai galvu atveidiem,ko uzskata par īpašu mājas dievu vai individuālu,līdzi nēsājamu dievu tēliem.Šāds,iespējams,elku tēls varētu būt bijis arī šājā ziedojumu vietā.Elku tēlam blakus uz citu iedzīto mietu galiem varēja novietot dažādus ziedojumus.
