Senās Ēģiptes kultūra1

Šeit atradās arī koka sarkofāgi ar zeltītu rotājumu, kas acīmredzot bija faraona mirušie tuvinieki. Ieeja atradās 28 m dziļumā, tā tika noslēgta ar 3 tonnu smagu granīta bloku. Apbedījuma komplekss ietvēra sevī vairākus tempļus, un dažu no tiem faraons izmantoja savas dzīves gaitā. Bijis arī tā sauktais Bēru templis - mauzolejs jeb Džosera Dienvidu kapenes, kas faktiski bija viltus veidojums.

Heopsa piramīda. Pati lielākā ir Heopsa piramīda (augstums 146,6 m). Tā celta no rūpīgi pulētiem akmens blokiem. Katrs no tiem sver 2,5 tonnas. Celtnei izmantoti 2300000 šādi bloki, to cēla divdesmit gadus. Acīmredzot Heopsa varenība bija iespaidīga, ja jau pavalstnieki uzcēla viņam šādu pēcnāves pieminekli.

Piramīdas iekšienē arhitekts Hemiuns izveidoja pāra apbedījumu kameras. Līdzās piramīdai ir divi tempļi. Viens (t.s. Augšējais) atradās piramīdas tiešā tuvumā, bet otrs - tik tuvu Nīlas krastam, ka paisuma laikā to sasniedza upes ūdeņi. Krasta templi dēvēja par Zemienes templi, ar pārējo kompleksu to savienoja tā sauktais Rituāla ceļš.

Hefrena piramīda. Netālu no Heopsa piramīdas atrodas viņa pēcteča Hefrena piramīda - arī grandiozs komplekss. Piramīdas izmēri ir tikai nedaudz mazāki (augstums 143,3 m), un no attāluma šī atšķirība faktiski izzūd. Toties Hefrena pēcnāves kompleksam ir sarežģītāks kopējais plānojums. Šeit ir plašs pagalms, kurā priesteri un pats valdnieks varēja veikt dažādas kulta darbības, speciālas telpas faraona t.s. svētku statujām, milzu noliktavas. Pagalma iekšienē pie sienas tika novietoti faraona akmens atveidi. Līdzās Augšējam templim atradās faraona laivu pazemes kameras. Četras no tām bija paredzētas faraona pēcnāves ceļojumiem apkārt pasaulei, bet pati krāšņākā - piektā - atveda mirušā faraona mūmiju pa Nīlu no galvaspilsētas.

Lielā sfinksa. Pazīstamākā ir Lielā sfinksa pie Heopsa piramīdas. Tā ir 20 m augsta un 50 m gara. Šobrīd tēlam pilnībā nodrupis deguns. Tā atrodas līdzās ceļam, kas veda no Zemienes tempļa uz Hefrena Augšējo templi. Iespējams, ka šī fantastiskā būtne ar lauvas ķermeni un faraona galvu vēl lielākā mērā nekā piramīdas atspoguļoja faraona "dievišķo" izcelsmi. Kādas citas sfinksas iekšpusē atrasts daudz nogalinātu vergu. Zināmas veselas nelielāku (līdz 3 m garu) sfinksu alejas, kas izvietotas gar ceļiem tempļu tuvumā.

Ēģiptes valstī valdnieka slavināšanai kalpoja ne tikai arhitektūra, bet arī tēlniecība. Viens no faraona pārcilvēciskās varenības idejas un simbolizējošā saules dieva iemiesojumiem bija sfinksa - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, kurā bija idealizēti atveidoti valdnieka vaibsti. Sfinksa ir grieķu pārveidots ēģiptiešu vārds, kas nozīmē - "dzīvais tēls". Izcilākais šāda tipa veidojums ir 4. dinastijas faraona Hafras (Hefrena) piramīdas sargātājs - lielā sfinksa. Tās ķermenis veidots no dabiskas klints, bet milzīgās ķepas no kaļķakmens plāksnēm. Tēla augstums - 20 m. Sfinksa novietota ar muguru pret tuksnesi un ar seju pret Nīlu. Tā raugās tālumā un it kā smīn.

Sfinksas galvu sedz lakats, kādu mēdz valkāt tikai faraoni. Tās pierē redzama svētā čūska - kobra, kas reizē personificē valdnieka kroni un simbolizē saules dieva Ra ugunīgās acis. Sejā idealizēti atveidoti faraona Hafras vaibsti, un tā nokrāsota sarkanā krāsā. Vēlākie iekarotāji, vingrinādamies šaušanā, sfinksas seju izkropļojuši. Mazākus sfinksas tēlus novietoja arī pie tempļu ieejām, bet vēlākos laikos izveidoja no tām veselas alejas, kas veda uz tempļiem.

Mastabas. Jau senās Ēģiptes pirmsdinastiju laikā bija pazīstamas tā saucamās mastabas. Tās ir kapenes, kas celtas no ķieģeļiem un veido četrstūrainu ēku ar plakanu virsu. Ēkas iekšpusē ir dziļa šahta, kas ved stāvus zemē, kura atrodas mūmija.