Senā Grieķija4
"Zelta laikmetā" grieķija sastāvēja no neatkatīgām pilsētām, kurām bija pašām sava valdība, tās dēvēja par pilsētvalstīm. Ar savu ostu Pirejā, Atēnas bija visnozīmīgākā pilsētvalsts. Tā kļuva par Grieķijas kultūras un civilizācijas centru un piesaistīja daudzu slavenus rakstniekus un domātājus, piemēram Sokratu. Atēnās valdīja demokrātija. Cilvēki pulcējās tirgus laukumā, lai iepriktos un izrunātos, virs Atēnām pacēlās akropole.
Otras lielākās pilsētvalsts iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar karošanu. Spartiešu dzīvesveids bija skarbs un bija pakļauts stingrai disciplīnai. Katrs spartietis sāka trenēties 7 gadu vecumā un palika karavīru rindās līdz 60 gadu vecumam. Arī sievietes bija labā fiziskā formā, jo nodarbojās ar skriešanu un cīņu. Visā Grieķijā baidījās no spartiešu karavīriem.
Sengrieķiem bija spēcīga jūras flote, kas sastāvēja vairāk nekā no 200 triērām - karakuģiem ar četrstūru buru. Šo kuģi airēja 170 vīri, sasēdušies 3 rindās. Cīņas takstikā ietilpa pretinieka kuģu taranēšana, spēcīgi airējot. 480. gadā p.m.ē. grieķu jūras flote iznīcināja spēcīgo persiešu floti kaujā pie Salamīnas jūras šauruma.
Grieķu teātris izveidojies Atēnās no dziedāšanas un tēlošanas reliģisku svētku laikā par godu dievam Dionīsam. Skatītāji vēroja vairākus uzvedumus. Svētku beigās apbalvoja labāko uzvedumu un labākos aktierus. Īpašu uzplaukumu teātris sasniedza laikā, kad savas lugas sāka rakstīt izcili dramaturgi, tādi kā Sofokls un Aristofans. Traģēdijās attēloja ciešanas; komēdijās valdīja parupji joki.
Gleznojumi uz traukiem mums visai skaidri atklāj ikdienas dzīvi Senajā Grieķijā. Bieži vien ir attēlotas aizkustinošas ainas, pirmēram, karavīrs pirms došanās karā atvadās no ģimenes.
Manuprāt, Sengrieķi ir bijuši ļoti sparīga tauta, kuras mantojums mums mūsdienās vēl joprojām ir sastopams ik uz soļa.
Paldies, ka izlasīji rakstu, ceru, ka patika!