Aseksuāļi - ar šo jēdzienu apzīmē cilvēkus, kuriem ir pazemināta vai pilnībā neesoša seksuālā tieksme. Par šo tēmu atklāti sākts runāt salīdzinoši nesen, bet šādi cilvēki vienmēr ir bijuši mums līdzās.
Seksu nepiedāvāt!18
203
1
Svarīgi ir nesajaukt. Aseksuāli cilvēki neienīst seksu. Tā nav atturēšanās reliģijas vai puritāniskas audzināšanas vai kādu citu tamlīdzīgu iemeslu dēļ. Aseksuāli cilvēki nav impotenti, viņi ir spējīgi gūt baudu no seksa, taču tas gluži vienkārši NEINTERESĒ. Tieši tāpat, kā ir iespējams sekss bez mīlestības, ir iespējama arī mīlestība bez seksa. Vismaz tā viņi apgalvo. Kā teica mans draugs: "Kāpēc man tas ir jādara, ja man to nevajag? Jā, tas ir patīkami, bet es varu bez tā iztikt."
2. Jaunmodīgā aseksuāļu kustība apvieno cilvēkus, kas nevēlas tērēt dzīvi, kā viņi paši uzskata – bezjēdzīgām kustībām. Eiropas sociologu aptaujas liecina, ka pēdējos gados vairāk nekā 11% sieviešu un 7% vīriešu ir apzināti izvairījušies no seksa. Starp atturībniekiem 5% ir precēti pāri. Valstīs, kurās ir augstāks dzīves līmenis, ir arī vairāk aseksuāļu.
Reklāma
Daļa cilvēku uzskata, ka aseksualitāte ir ceturtā orientācija, līdzās heteroseksualitātei, homoseksualitātei un biseksualitātei. Tātad to neizvēlas.
Aseksuāli cilvēki tāpat kā, piemēram, homoseksuāli cilvēki, arī ir izvēlējušies savus simbolus – karogs ir redzamākais. Melnā krāsa simbolizē aseksualitāti, pelēkā krāsa – pelēko aseksualitāti un demiseksualitāti -, baltā – seksualitāti -, bet purpura krāsa simbolizē kopienu. Jēdzinu “pelēkā aseksualitāte” attiecina uz cilvēkiem, kuri, piemēram, parasti seksuālo pievilcību neizjūt vai izjūt tikai dažreiz vai tiem, kuri izjūt seksuālo pievilcību, bet bez seksuālas dziņas. Jēdzienu “demiseksualitāte” attiecina uz personām, kurām seksuālā dziņa parādās tikai ārkārtīgi spēcīgām romantiskajām jūtām attiecībā uz kādu konkrētu cilvēku.
Pirmais vērienīgais seksualitātes statistikas pētījums, ko savulaik veica amerikānis Alfrēds Kinzijs, uzrādīja, ka ASV populācijā 1,5 procentiem vīriešu pilnībā neinteresē sekss. Sievietēm šis skaitlis ir pat nedaudz lielāks.
Reklāma
Citi, turpretim, atsakās atzīt aseksualitāti par normālu parādību (lai gan tā sastopama arī dzīvnieku pasaulē) un uzskata, ka tā ir seksuāla novirze vai arī kādas traumas sekas. Iespējams, arī hormonāla saslimšana.
Cita teorija pieļauj varbūtību, ka aseksualitāte īstenībā ir apspiestas (neapjaustas) homoseksualitātes sekas. Piemēram, slavenā rakstniece Virdžīnija Vulfa, lai gan bija precējusies, tika uzskatīta par aseksuālu. Taču īstenībā viņa priekšroku deva sievietēm, nevis vīriešiem, kā arī bērnībā bija pārcietusi seksuālu vardarbību.
Rakstniece beidza dzīvi izdarot pašnāvību. Izlasot viņas dienasgrāmatu, ārsti varēja noteikt diagnozi – depresīvi maniakālais sindroms. Viņai pieder apgalvojums: „Galvenais ir intelekta radniecība, fizioloģija neko nenozīmē!” (attēlā - Nikola Kidmena Virdžīnijas lomā filmā "Stundas")
Reklāma
Cits slavens aseksuālis - slaveno kukurūzas pārslu "tēvs" Džons Hārvejs Kellogs (1852-1943). Veselīga dzīvesveida fanātiķis, kurš uzskatīja, ka sekss kaitē veselībai. „Atražošanas akts ir novārdzinošākā no visām cilvēka darbībām. Dzimumaktam ir ir postoša ietekme uz vāju, neaizsargātu personību, tas bremzē augšanas procesus un bremzē prāta spēju attīstību.”
Ar Kelloga svētību sākās antimasturbēšanas histērija. Grāmatas „Vientulības netikumi” bija apkopotas 39 pazīmes, pēc kurām atpazīt, ka bērns masturbē – sākot ar „vispārēju debilitāti” un agrīniem tuberkulozes simptomiem, līdz bezmiegam, liekuļotai dievbijībai un noapaļotiem pleciem.
Tev patiks šie raksti
