Šis ir pirmais masveidā ražotais Francijas tanks, kuru tā pielietoja pirmajā pasaules karā.
Schneider CA 1 – Francijas pirmais tanks.16
Šo tanku izstrāde tika sākta 1914. gadā, bet pirmo kauju tie ieraudzīja 1917.gada aprīlī, kaujā ar Vāciju. Šiem tankiem pamat uzdevums bija iznīcināt Vāciešu ložmetēju ligzdas, tādejādi nodrošinot to, ka kaujinieki var lauzties uz priekšu ar mazākiem zaudējumiem.
Šī tanka izstrādi vadīja un projektēja Char d’Assaulta ,Eugene Brillie. Abi šie inženieri apmeklēja ASV kur viņi tika iepazīstināti ar kāpurķēžu traktoru „Holt Baby”, kas lielā mērā ietekmēja šī tanka dizainu.
Tiesa runājot par dizainu tas nebija pats veiksmīgākais, jo pateicoties relatīvi īsam ķēdēm un lielajai ķīļveidīgajai priekšai tankam bija visai ierobežotas pārvietošanās spējas pa bezceļiem. Tās nozīmēja, ka tanks praktiski bija piesaistīts ceļiem un līdzenām vietām. Un te ir jāceras, ka pirmajā pasaules karā galvenais tanku uzdevums bija pāraut tranšejas atbrīvojot ceļu kājniekiem. Tiesa šim tankam tranšeju pārvarēšana varēja sagādāt problēmas.
Ar to nepilnības nebija galā, neskatoties uz to, ka tanks bija bruņots ar 75 mm isstobra lielgabalu un diviem 8 mm ložmetējiem, tie nespēja nodrošināt nepieciešamo uguns spēku. Galvenais iemesls tam bija, ka šim modelim lielgabals nebija ne tanka torni( patiesība šim tankam nav torņa) ne arī tanka priekša, bet gan labajā sāna. Kas nodrošināja to, ka ar lielgabalu ir iespējams trāpīt tikai mērķiem labajā pusē, bet ja mērķis atradās kur citur bija jāpagriež tanks.
Bruņas šim tankam bija ļoti necilas, pat ja mēs skatāmies uz faktu, ka pirmajā pasaules karā nebija nepieciešamas tik biezas bruņas kā otrajā pasaules karā, jo vel nebija attīsti "moderni" prettanku ieroči. Un lielgabali pamatā nebija paredzēti tanku iznīcināšanai, bet gan pretinieku nocietinājumu un pozīciju iznīcināšanai. Tiesa ja šim tankam trāpīja no lielgabala tad komandai bija mazas izredzes izdzīvot.
Patiesībā lielgabalu nemaz nevajadzēja, jo tanka 11mm priekšējas bruņas ar papildus 5.5 mm bruņām, kuras pielika vēlāk lai palielinātu tanka izturību varēja sašaut pat ar ložmetēju. Kas padarīja šo tanku par ļoti nāvīgu tā apkalpei.
Runājot par apkalpi tankam vajadzēja 6-7 cilvēkus lai to būtu iespējams pilntiesīgi izmantot. Tankam bija komandieris , vadītājs, 3 ieroču eksperti, kas atbildēja par tēmēšanu un šaušanu un pārlādētāji, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt to lai visiem ieročiem pietiktu munīcija.
Šim 13.6 tonnas smagajam tankam bija 60 z/s motors, kas ļāva pievarēt līdz 80km garas distances. Ar ātrumu gan šis tanks nevarēja lepoties, tie bija 8.1 km/h uz ceļa un bez bezceļos vel mazāk. Kas to padarīja par labu mērķi ienaidniekiem.
Tanks izmēru ziņā bija 6.32 metrus garš, 2.05 metrus palts un 2.30 metrus augsts.
Kopa tika saražoti 400 šī tipa tanki, taču pēc pirmās kaujas, kurā viņi cieta smagus zaudējumus tika nekavējoties veikti izlabojumi, bet tik un tā šos tankus nevarēja nosaukt par labiem. Tāpēc apmēram pēc gada šie tanki tika izņemti no Francijas bruņojuma, bet šos tankus arī lietoja Spānija, kuras bruņojumā viņi bija no 1921 -1936.gadam.