Saules ierocis. Nacistu noslēpumi. 5. daļa.54

Saules ierocis orbītā patiesībā bija uzlabots un palielināts Arhimēda izgudrotais ielietkais spogulis, ar kuru viņš gremdēja Romas floti pie Sirakūzām. Viņš jau 212. gadā p.m.ē. bija izmantojis Saules spēku, koncentrējot tās enerģiju spoguļos un pavēršot pret Romas kuģiem. Zinātnieki un vēsturnieki joprojām strīdas par šo vēstures mīklu. MythBusters gan konstatēja, ka ir iespējams aizdedzināt kuģi ar šādiem spoguļiem, taču tikai pēc vairākas minūtes ilgas, ļoti precīzas staru koncentrēšanas. Kaut arī senā leģenda ir apšaubāma, tās pamatprincips ir skaidrs un iespējams.

Izmantojot Oberta kosmosa stacijas ideju par sākumpunktu, optimistiskie Hilleršlēbenes fiziķi izskaitļoja, ka paraboliskajam spogulim jābūt vismaz 3 kvādrātkilometru lielumā, lai tas spētu radīt vēlamos postījumus, un tas jānovietu 82 km augstumā. Pēc ilgiem metālu pētījumiem, zinātnieki nolēma, ka jāizmanto metāliskais nātrijs. Lai nogādātu milzīgos spoguļu gabalus orbītā, zinātnieki plānoja izmantot uzlabotas progresīvās, bet neuzticamās V-2 raķetes, ar kurām jau tika terorizēt Londona. Šīs raķetes A11 veidošanu vadījā nākamais NASA kosmosa kuģu tēvs Verners fon Brauns.

Orbitālās stacijas dzīvojamajā zonā nacistu astronauti pārvietotos svina kurpēs, lai atvieglotu darbu bezsvara stāvoklī un skābekli piegādātu no siltumnīcas, kas pilna ar ķirbju augiem. Sazināšanās ar staciju notiktu pa radio vai bezvada telegrāfu un stacija nepārtraukti ziņotu par Reiha ienaidnieku darbībām. Kad tiktu saņemta pavēle par uzbrukumu, apkalpe ar raķešdzinējiem regulētu spoguļus precīzi aprēķinātājā pozīcijā. Nonākot pozīcijā, spoguļi koncentrētu milzīgo karstumu un Saules radiāciju vienā punktā. Karstums būtu tik liels, ka aizdedzinātu laukus, nenodedzinot pilsētas izkausētu cilvēkus kā vaska lelles. Jebkura nācija bez saviem kosmosa ieročiem būtu bezspēcīga. Kad darbs tiktu pabeigts, spoguli pagrieztu drošā virzienā, prom no Zemes.

Projekts tika apturēts 45. gada pavasarī, kad Sabiedroto uzvara jau bija pilnīgi skaidra. Amerikāņu izlūkdienesti nekavējoties uzsāka operācijas Overcast un Paraclip, lai iegūtu vācu zinātniekus un izgudrojumus, maksimāli savākt visu pirms Padomju Savienības. Pēc zinātnieku nopratināšanām tika atklāti dažādi projekti - V-2 dažādās modifikācijas un izmantošanas veidi, no zemūdenēm palaižamas raķetes, infrasaranie tēmekli snaiperiem, lāzervadāmās bumbas, pretgaisa aizsardzības raķetes, kas automātiski izsekotu mērķi utt. Amerikāņi bija pārsteigti par inženieru idejām, bet tajā pašā laikā izjuta lielu riebumu pret to.

Amerikāņu zinātnieki gan bija daudz skeptiskāki par Saules ieroča iespējām. Astronomiskās naudas summas, nepieciešamais laiks un resursi, lai nogādātu kosmosā tūkstošiem tonnu dažādu rīku, nemaz nerunājot par milzīgo vajadzību pēc metāliskā nātrija. Turklāt, pastāvēja šaubas vai Saules ieročus tiešām varēs izmantot elektrības ražošanai un vai nonākot nepareizajās rokās, tie neizraisītu šausminošas sekas. Tomēr vācu zinātnieki bija pārliecināti, ka netraucēta pētniecība atnestu Fāterlandei pilnīgu uzvaru pār pasauli 50 gadu laikā.

 Saules ieroču izmantošana mūsdienās joprojām nav notikusi, taču ir sastopami mazāka mēroga projekti, piem., metālapstrādē, ēst gatavošanā, elektroenerģijas ražošanā, ūdeņraža ražošanā. Lielākā Saules spoguļu būve atrodas Francijas Pireneju kalnos, kur astoņštāvīgas mājas augstumā, 10'000 mazu spogulīšu, koncentrējot starus, rada temepratūru līdz 3000 grādiem.

Neskatoties uz nacistu idejas iespējamo lielo postu, mēs atkal varam būt viņiem pateicīgi, par pirmajiem reālajiem darbiem meteroloģijā, raķešu palaišanas sistēmu jomā, kosmosa apguvē un, protams, Hermaņa Oberta vīziju par milzīgu spoguli, kurš ražototu elektrību uz Zemes.

Daudzi vācu raķešu zinātnieki, ieskaitot Obertu un Verneru fon Braunu izvēlējās zinātni, nevis patriotismu, tāpēc devās uz ASV, lai turpinātu savus raķešu pētījumus. Papildus darbam pie ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas, daudzi no viniem piedalījās arī NASA kosmosa programā. Fon Brauna A11 projekts kļuva par pamatu Saturn V dzinējam, kurš nogādāja Apollo astronautus zz Mēness.