Interesanti!!
Saules akmens2
8
0
Kas ir acteku Saules akmens?
…Tas notika 1790. gada decembra pēcpusdienā. Mehiko galvenajā laukumā, Plaza Mayor, strādnieki veica zemes darbus. Pēkšņi laukuma dienvidu pusē blakus prezidenta pilij (Palacio) strādnieki pārtrauca darbu un paziņoja, ka viņi ir kaut ko atraduši. Pienākot tuvāk, garāmgājēji ieraudzīja no zemes daļēji atraktu milzīgu bazalta akmeni, uz kura bija saskatāmi mītisku būtņu attēli – milzīgas čūskas un ķepa, kas savos nagos spiež cilvēka sirdi...
Šis netīšais atradums kļuva par vienu no svarīgākajiem un slavenākajiem senās acteku kultūras un mūsdienu Meksikas simboliem. Mēs to pazīstam, kā Saules akmeni (Piedra del Sol) jeb, kā to mēdz kļūdaini dēvēt, acteku kalendāru. Ja Jums sanāks būt Meksikas galvaspilsētā, noteikti apmeklējiet Nacionālo Antropoloģijas muzeju (Museo Nacional de Antropología), kas ir lielākais muzejs Meksikā un viens no interesantākajiem - pasaulē. Muzejs ir sadalīts vairākās zālēs (spāniski - „sala”), un katra no tām iepazīstina apmeklētājus ar kādu no senās Meksikas kultūrām. Viena no zālēm - Sala Mexica - ir veltīta actekiem, tās centrālajā daļā atrodas acteku Saules akmens.
Saules akmens pārsteidz ar saviem izmēriem. Veidots no monolīta bazalta, tas sver aptuveni 24,5 tonnas, un pārsniedz 3,5 metrus diametrā.
Iespējams, ka senāk akmens bija upurēšanas altāra vai tempļa daļa.
Pēc acteku galvaspilsētas Tenočtitlanas bojāejas Saules akmens, apbērts ar zemi, uz dažiem gadsimtiem bija zudis. Tas tika atrasts tikai 18.gadsimtā, kad Mehiko centrālajā laukumā (vietā, kur kādreiz atradās arī Tenočtitlanas galvenais laukums un Lielais templis) tika veikti celtniecības darbi. Pēc tam, kad Saules akmeni atrada, tas gandrīz 100 gadus glabājās pamests vienā no Katedrāles torņiem, līdz 19.gs. beigās to beidzot nodeva Nacionālajam muzejam.
Lai gan Saules akmeni saukt par kalendāru ir kļūdaini, tomēr tas nenoliedzami sniedz ieskatu seno acteku kosmoloģijā un laika skaitīšanā.
Pēc acteku uzskatiem, pirms pašreizējās ēras pastāvēja un gāja bojā četras citas ēras – Saules. Gan senie acteki, gan mēs pašlaik dzīvojam Piektajā ērā jeb saulē.
Reklāma
Kas tur īsti attēlots?
Uzmanīgs vērotājs pamanīs, ka Saules akmens sastāv no vairākiem apļiem un centrālās daļas, kurā attēlota kādas dievības seja. Mēģināsim papētīt Saules akmeni! Uzreiz gan jāpiebilst, ka zinātnieki joprojām diskutē par to, kā traktējami un saprotami tie vai citi „kalendāra” fragmenti.
Ārējais aplis
Piekto, ārējo, apli veido divas gigantiskas uguns čūskas – Xiuhcoatl, kuru atvērtajās mutēs redzami divu dievu profili. Pastāv uzskats, ka šie dievi varētu būt Saules dievs Tonatiu (Tonatiuh) un Uguns dievs Šiutekuhtli (Xiuhtecuhtli). Čūsku ķermeņi ir sadalīti mazākos segmentos, kas varētu reprezentēt 52 gadu ciklu.
Pašā augšā, kur saiet kopā čūsku astes, pēc dažu pētnieku domām, ir attēlots gads, kurā šis saules akmens tika pabeigts – 1479.
Ceturtajā un trešajā aplī ir attēloti dažādi elementi, kas simbolizē visumu un saules karstuma spēku. Nodalījumi ar 5 punktiem katrā rāda 5 dienu nedēļas. 8 trijstūrveida elementi, kas sadala akmeni 8 daļās, atveido varenās saules starus, kas stiepjas uz visām pusēm.
Otrais aplis rāda acteku mēneša dienas (20 Tonalli)
Virzienā pret pulksteņa rādītāju secīgi attēlotas sakrālā kalendāra 20 dienu piktogrammas. Atskaiti vienmēr sāk ar „aligatora zīmi” un beidz ar „puķes attēlu”. Kā zināms, actekiem gads sastāvēja no 18 mēnešiem, katrā pa 20 dienām, kam klāt pielika vēl 5 dienas („dienas bez nosaukuma” jeb „nelaimīgās dienas”), kopā veidojot 365 dienas gadā. Rituālais kalendārs bija saistīts ar reliģisku kultu. Tas iedalījās 13 mēnešos, pa 20 dienām katrā, kopā veidojot 260 dienas. Savs nosaukums, savs dievs - aizbildnis bija gan katram mēnesim, gan katrai dienai.
Reklāma
Pirmais aplis
Četras iepriekšējās Saules (ēras)
Acteku mitoloģija vēsta, ka visums ir bijis radīts un iznīcināts četras reizes, katra beidzās ar kādu lielu katastrofu. Acteki ticēja, ka viņi (un šobrīd arī mēs) dzīvo Piektajā saulē jeb ērā.
Četri attēli ap centrālo disku atveido iepriekšējās ēras:
Pirmā ēra – „4 Jaguārs”. Zemi apdzīvo giganti. Šos pirmos cilvēkus aprija jaguāri, tā beidzās Pirmā ēra. Šī ēra attēlo Zemes stihiju.
Otrā ēra – „4 Vējš”. Šis laikmets beidzās ar visu iznīcinošiem vējiem un orkāniem. Tā simbolizē gaisa stihiju.
Trešā ēra – „4 Lietus” – beidzās ar bojāeju pēc uguns lietus nolīšanas. Simbolizē uguns stihiju.
Ceturtā ēra - „4 Ūdens” – beidzās ar pasaules plūdiem. Šī ēra simbolizē ūdens stihiju.
Centrālais tēls
Dievība, kura ir attēlota Saules akmens centrā, ir izraisījusi daudzu zinātnieku strīdus: daži pētnieki uzskata, ka te attēlots Saules dievs Tonatiu, citi, ka tas ir Uguns dievs Xiuhtecuhtli. Tomēr mūsdienās lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka centrā ir attēlots tieši Tonatiu - Saules dievs.
Savās rokās Tonatiu tur cilvēku sirdis. Viņa izbāztā mēle, veidota kā obsidiāna (upurēšanas) duncis, kas rāda upurēšanas nepieciešamību. Asinis bija vajadzīgas, lai saule varētu turpināt savu ceļu debesīs. Bet nesteidzieties apsūdzēt Tonatiu asinskārē. Lai radītu mūsu Piekto sauli, Tonatiu upurēja sevi, tādējādi cilvēki, pēc acteku uzskatiem, vienkārši „atdod parādu”.
Acteku mitoloģijā Tonatiu ir Debesu un Saules dievs, Kareivju dievs. Lai gūtu jaunu spēku un saglabātu jaunību, Tonatiu katru dienu bija jāsaņem upuru asinis, citādāk viņš savā ceļojumā pa pazemi nakts laikā varētu iet bojā. Tonatiu bija arī acteku elitārās militārās vienības, kareivju – ērgļu, aizbildnis. Viņa simbols ir ērglis. Tonatiu kults acteku sabiedrībā bija viens no svarīgākajiem.
Pēc acteku uzskatiem, visums piedzīvoja vairākas ēras, kuru aizbildņi bija dažādi dievi. Piektajā ērā valda Saules dievs Tonatiu.
Kādā krāsā bija Saules akmens?
Krāsa uz gigantiskā Saules akmens līdz mūsdienām nav saglabājusies, taču krāsas pēdas gan. Pētot paraugus mikroskopā, zinātnieki ir atklājuši, ka savulaik Saules akmens bija noklāts ar sekojošām krāsām: sarkanu, dzeltenu, zilu unbaltu. Internetā ir populāra šāda saules akmens „krāsu rekonstrukcija”
