Planētas ir lieli kosmiski objekti, kas rinķo ap zvaigzni. Ap mūs zvaigzni - Sauli rinķo 9 planētas, kuras pēc uzbūves un fizikālajām īpašībām iedala divās grupās. Pie Zemes grupas planētām pieder - Merkurs, Venera, Zeme, Marss. Tās ir nelielas planētas ar cietu virsmu. Pie milzu planētu grupas pieder - Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns. Tās ir lielas planētas ar biezu un blīvu atmosfēru. Plūtons nepieder ne pie vienas no planētu grupām.
MERKURS: Pēc ārējā izskata planētas virsa ir ļoti līdzīga Mēnesa virsai. To klāj daudz krāteru, augstas kraujas un viens līdzenums - Svelmes jūra. Merkuram nav atmosfēras, tāpēc dienā planētas virsa spēcīgi sakarst, bet naktī stipri atdziest. Lai gan Merkurs ir Saulei tuvākā planēta, uz tā ir visaukstākās naktis Saules sistēmā. Savas ātrās orbitālās dēļ nosaukta ātrā un viltīga romiešu dieva Merkura vārdā.
VENERA: Tā ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz bieziem, baltiem mākoņiem. Sava izskata dēļ planēta nosaukta, no jūras putām piedzimušās, mīlestības dievietes Veneras vārdā. Venera ir dzīvībai naidīga planēta. To klāj indīgu gāzu mākoņi, kas ļoti labi atstaro Saules gaismu. Veneras virsa ir ārkārtīgi karsta un mākoņi tik biezi, ka cauri tiem nav saredzama Saule. Uz Venēras ir daudz plašu līdzenumu ar krāteriem, ielejām un kalnu apvidiem. Tur ir arī vulkāni, kas var būt aktīvi.
ZEME: Tā ir unikāla planēta. Zemi aptver biezs gaisa slāni un 2/3 no virsas klāj ūdens, kas dod iespēju eksistēt dzīvībai. Visuma telpā nav zināma cita, Zemei līdzīga planēta, uz kuras ir novērojami tik krāšņi dabas skati, sastopami tik daudz dažādi dzīvnieki un augi, pastāv tik atšķirīgi laika un klimatiskie apstākļi. Mūsu planēta tāda ir vienīgā un, lai arī cilvēkiem tā šķiet milzīga, no kosmiskiem mērogiem tā ir mazs un trausls graudiņš milzīgajā Visumā.
MARSS: Marsu veido sarkanīgi ieži, tāpēc sarkanās krāsas dēļ senie astronomi to nosauca romiešu kara dieva vārdā. Planētas ziemeļu puslodi klāj līdzenumi, bet dienvidu puslodi - kalnu grēdas, sastopami arī meteorītu krāteri. Kādreiz uz Marsa ir darbojušies vulkāni un tecējušas upes. Planētai ir retināta atmosfēra, taču elpošanai tā nav piemērota, reizēm tajā novērojamas putekļu vētras. Marsa polus klāj ledus cepures, kas vasarā kūst un kļūst mazākas, bet ziemā - atkal lielākas.
JUPITERS: Tas sastāv galvenokārt no gāzēm un tikai centrālajā daļā lielā spiediena rezultātā izveidojies šķidrs kodols. Jupiteram nav cietas virsmas. Uz blīvās atmosfēras saskatāmas krāsainas mākoņu joslas un Sarkanais plankums - liels atmosfēras virpulis. Ekvatora plaknē no sīkām daļiņām ir izveidojies ļoti plāns un caurspīdīgs gredzens. Iespaidīgo izmēru dēļ tai piešķirts bargā romiešu dievu valdnieka Jupitera vārds.
Reklāma
SATURNS: Saturns ir ļoti līdzīgs Jupiteram. Gan planētas atmosfēra, gan dzīles tāpat sastāv galvenokārt no gāzēm. Atmosfēras mākoņu joslas daļēji sedz ledus kristālu dūmaka. Ap Saturnu ir milzīgi gredzeni, kas veidoti un miljoniem sīku iežu un ledus gabaliņiem. Gredzens sastāv no daudziem tūkstošiem atsevišķu gredzenu. Saturns ir pēdējā planēta, kuru pazina senatnē, tāpēc to nosauca romiešu dievu valdnieka tēva vārdā un tas bija laiks, kas visu aprij.
URĀNS: Tas izceļas ar īpatnēju kustību - pa savu orbītu planēta pārvietojas it kā ripodama uz sāniem. Urānu sedz blīva dūmaka, kas piešķir tam zilganzaļu krāsu un neļauj saskatīt detaļas uz planētas mākoņu virsas. Attālums no Saules ir tik liels, kas tur valda tumsa un sasalums. Planētu apņem deviņi gredzeni, taču tie ir ļoti šauri un grūti saskatāmi no Zemes. Planēta ir nosaukta grieķu dievu ciltstēva, debess valdnieka Urāna vārdā.
NEPTŪNS: Neptūns ir ļoti līdzīgs Urānam. Uz planētas saskatāmas vairākas gaišas un tumšas mākoņu svītras un Lielais Tumšais plankums atmosfēras virpulis. Zem tā atrodas otrs, mazāks tumšs plankums. Plankumi nedaudz maiņa formu un novietojumu. Planētai arī ir 4 retināti putekļu gredzeni. Atmosfērā esošās gāzes tam piešķir zilo krāsu, tādēļ tas ir nosaukts romiešu jūras dieva Neptūna vārdā.
Reklāma
PLŪTONS: Plūtons ļoti lēni riņķo ap Sauli pa ļoti izstieptu orbītu, tāpēc dažbrīd tas atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūns Planētai, salīdzinājumā ar tās izmēriem, ir liels pavadonis. Plūtonam ir gaiša, sarkanīgi pelēcīga virsa, ko sedz ledus kristāliņi, to apņem ļoti retināta atmosfēra. Saule pie Plūtona debess izskatās, kā spoža zvaigzne. Tās starojums tikpat, kā nesilda planētas virsu. Planētai ir dots grieķu pazemes valstības dieva Plūtona vārds.
