Šarmantais Einšteins.14

Grūtie skolas gadi. Skolotāji sauca puiku par slinku, nepakļāvīgu un nevīžīgu, tomēr Einšteins saņēma labas atzīmes. Albertam skolā nepatika-tur bija garlaicīgi, jo panākumi mācībās bija atkarīgi no iegaumēšanas spējām un paklausības. Īstās mācības sākās mājās, kur viņš ņēma rokās matemātikas, fizikas un filozofijas grāmatas. 15 gadu vecumā mācību gada vidū Alberts bez jebkādas nožēlas skolu pameta un kopā ar ģimeni pārcēlās uz Milānu (Itālijā). Pamatskolu viņš pabeidza nākamajā gadā un iestājās Cīrihes Tehnoloģiju institūtā Šveicē, lai reiz kļūtu par fizikas un matemātikas skolotāju. Pēc institūta beigšanas pasniedzēja darbu atrast neizdevās, tāpēc kāds draugs iekārtoja Albertu Šveices patentu birojā. Viņa pienākums bija novērtēt tos patentu pieteikumus, kuri prasīja zināšanas fizikā.

Ģimene un unikālās teorijas. 1903. gadā Einšteins apprecēja savu studiju biedreni Milevu Mariču, un pēc gada pasaulē nāca dēls Hanss Alberts, vēl pēc sešiem-Eduards. Viņš sirga ar sižofrēniju un nomira garīgi slimo patversmē, savukārt Hanss kļuva par profesoru. 1905. Uzskata par Einšteina brīnumu gadu-26 gadu vecumā ieguva doktora grādu un dažos mēnešos, izmantojot vien pildspalvu, papīru un savas smadzenes, uzrakstīja četrus zinātniskus rakstus. Vienā no darbiem jaunais zinātnieks izvirzīja teoriju, ka gaisma sastāv no daļiņām, kas kopā rada vilni. Tieši par to viņš 1921. gadā saņēma Nobela prēmiju. Arī pārējie zinātniskie darbi bija unikāli, piemēram, trešajā un ceturtajā viņš apskatīja slaveno relativitātes teoriju, ko izstrādāja vēl turpmākos 10 gadus.

Popularitāte, šarms un mīlestība. 1909. gadā Einšteins jau bija slavens lielākajā daļā Eiropas un strādāja par profesoru vairākās universitātēs. Biežie ceļojumi un apsēstība ar zinātni noveda pie šķiršanās ar sievu. Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Einšteins palika Berlīnē, strādāja pie jaunām teorijām, bieži aizmirstot par ēšanu vai gulēšanu. Tas noveda pie veselības problēmām. Tolaik par viņu rūpējās māsīca Elza Loventāle-viņi kļuva tik tuvi, ka 1919. gadā apprecējās. Pēc kara cilvēki gaidīja labas ziņas, un Einšteins ar saviem atklājumiem ieguva godalgas un starptautisku atpazīstamību. Patiesībā tas nebija tikai zinātnes nopelns-daudzi Einšteina teorijas nemaz nesaprata-, cilvēkus vilināja viņa personība. Nekārtīgi mati, saburzītais apģērbs, stirnas acis un asprātīgais šarms-publikas mīlulis! „Kā var būt tā, ka neviens mani nesaprot, tomēr es visiem patīku?” viņš brīnījās.

Kļūst par valsts ienaidnieku. Popularitāte un ceļošana atņēma Einšteinam laiku darbam, bet tā nebija vienīgā viņa problēma. Kad 1933. Gadā pie varas nāca Ādolfs Hitlers, Einšteins ebreju izcelsmes dēļ tika nodēvēts par valsts ienaidnieku. Viņš pameta Vāciju uz neatgriešanos un 1940. Gadā kļuva par ASV pilsoni. Einšteins nomira 1955. gada 18. Aprīlī miegā slimnīcā. Tajā pašā dienā viņu kremēja un pelnus izkaisīja nezināmā vietā. Patalogs, kurš veica viņa līķa sekciju, saglabāja Einšteina smadzenes, lai gan nekā īpaša tajās neatklāja. Taču 1999. gadā Makmāstera universitātes (Kanādā) izpētes grupa konstatēja, ka tām trūkst viena reģiona, savukārt daļa, kas atbildīga par matemātisko domu, vizuāli telpisko izziņu un kustības iztēli, ir par 15% lielāka nekā parasti.