Pasaulei attīstoties parādās arvien jaunu veidi kā pelnīt kaudzi naudas, sāls iegūšana noteikti ir viens no senākajiem paņēmieniem.
Tātad raksts par to kā tiek iegūta sāls mūsdienu Kazahstānā no Arāla jūras, rūpnīcā kuru sauc Araltuz, bildes un fakti.
Ceru patiks.
Vsiem jau zināms, ka Arāla jūra ir viena no lielākajām cilvēka izraisītajām dabas katastrofām un tāda garā.
Tā kā šī jūra ik gadu sarūk arī ūdens tajā kļūst arvien sāļāks un rezultāta var iegūt sāli.
Padomju Savienības pastāvēšanas laikā šeit tika iegūtas ap 600 000 tonnām sāls ikgadu un ar to bija pietiekami, lai nodrošinātu visas 15 PSRS republikas.
Mūsdienās šeit tiek iegūtas apmēram 250 000 tonnas sāls ikgadu un lielākā daļa šī daudzuma tiek realizēta pašmāju Kazahstānas tirgū.
Pēc aptuvenām aplēsēm šajā atradnē ir ap 11 miljoniem tonnu sāls un ar to būtu jāpietiek vēl apmēram 50 gadiem, bet lai šīs iegulas, dabiskā ceļā atjaunotos, būtu nepieciešami 35-45 gadi.
Sāls slāņa biezums šeit ir ap 1.5 metriem.
Šeit sāls tiek iegūta laikā no maija līdz novembrim ik pēc diviem gadiem un šajā laikā gumijas zābaki (tādi kā attēlā redzamajam cilvēkam) burtiski izjūk sāls ietekmē.
Pavisam pie sāls ieguves un transportēšanas strādā ap 100 cilvēku un vēl ap 700 strādā pārstrādes rūpnīcā.
Reiz sen senos laikos sāls ieguve šajā atradnē notika kā attēlā redzamajā miniatūrā, mūsdienās process gan ir pamatīgi pilveidojies. Diezgan līdzīgā veidā sāli vēl šodien iegūst Indijā.
Ceļš no sāls atradnes līdz 10 kilometrus attālajai pārstrādes rūpnīcai un tai pieguļošajam ciematam ir izlikts ar šīm sliedēm.
Ciemata nosaukums tāpat kā rūpnīcai ir Araltuz , bet sāls pārstrādes rūpnīca tur ir vienīgā darba vieta, kopējais iedzīvotāju skaits ciematā ir ap 6000.
Sāls līdz rūpnīcai tiek transportēta lūk ar šiem vagoniem.
Stāvoklis gan nav nekāds izcilais, jo sāls metālam nav nekāds draugs.
"Nedaudz pārdomām varu piebilst, ka alga šajā rūpnīcā ir no 200-250 ASV dolāriem mēnesī."
Kazahstānā tā ir pavisam normāla alga( Kazahstāna ir mazāks IKP pat par Latviju), tā ka nevajag.
