Rotšildu ģimenes sazvērestības31

Vēl viens izcils Rotšilds bija Maijers Amšels.

Nav daudz zināms par viņa agrīno dzīvi, jo viņš bija viens no tiem 10 tūkstoš atsumto no ģimenes.

Bet pieaugot viņš kļuva par mācekli kādā mazā bankā, Hamburgā kur arī viņš uzzināja par tirdzniecību. 19 gados atgriezies Frankfurtē viņš piedāvāja pats savus banku pakalpojumus pieticīgā veidā. No sākuma tirgojot retas monētas un palīdzot ar naudas noguldījumiem. Viņš bija enerģisks un gudrs un diezgan populārs apkārtējo vidū. 

Meklējot bagātus klientus viņš apvienojās ar kādu muižniecību un nodibināja svarīgus biznesa kontaktus ar muižniekiem. Tā arī turpinot darboties, beidzot sāka arī notikt starptautiski darījumi.

Šādi arī aizsākās manipulācija ar citiem.

Sākoties starptautiskajiem darījumiem, Rotšildu vārds pavīdēja starp tiem kuri manipulē ar naudu kara aizsegā.  Maijers bija ļoti ticīgs un uzstāja biznesā izmantot savus dēlus, tobrīd viņam to bija 5. Viņa darbi bija piemērs citiem ebrejiem, daudzi kļuva par spēcīgiem finansistiem. Ko tad viņš izdarīja tu jautāsi? Pavisam vienkārši sāka ar to, ka sadalīja dēliem katram pa vienam finanšu centram Eiropā, Frankfurtē, Vīnē, Londonā, Neapolē un Parīzē. Bizness jau tad tika dalīts starp vairākiem cilvēkiem, lai nebūtu izteikti redzama ietekme.

Atgriežamies pie Napoleona, no iepriekšējā raksta.

Tātad jau no vēstures zinam, ka Napoleons gāja cauri visai Eiropai un viens no populārākajiem pieņēmumiem ir, ka kāds muižnieks deva Maijeram naudu, lai tikai viņš tiktu pasargāts no Napoleona. Maijers naudu slēpa to nosūtot vienam no saviem dēliem uz Londonu kur savukārt šī nauda tikai aizdota britu armijai, lai finansētu kaujas Spānijā un Portugālē pret Napoleonu.  Patiesībā viss ko šis muižnieks iedeva Maijeram bija pāris svarīgu dokumentu. Visa dotā nauda jau sen bija ieguldīta Londonas bankā un aizdota britiem. 

Tāpat jau šī muižnieka tēvs arī iepriekš ir darījis tikai finansējis Amerikas kolonijas pāris dekādes iepriekš, jo viss ko viņi vēlējās, būt pasargātiem no draudiem.

Bet atgriežoties pie ieguldījumies ko veica Maijers, tad šī nauda ļoti labi atmaksājās atpakaļ un viņa bagātību nu jau pārsniedza šī muižnieka mantisko vērtību, šis iezīmēja Rotšildu dinastijas dzimšanu.

Četriem no pieciem dēliem bija pašiem savi dēli.

Protams arī šie dēli tika nosūtīti uz finanšu centriem citur Eiropā. Visi turpināja iesākto un precējas tikai ar pirmās un otrās pakāpēs brālēniem, māsīcām, saglabājot biznesu drošu pret svešam acīm. Jau tolaik apvienojot visas viņu bagātības kopā, tās būtu grandiozas un iespaidīgas naudas izteiksmē. 

19. gs. Rotšilds ar saviem dēliem jau pārstāvēja un pārvaldīja starptautisko valūtas fondu. Kas deva vēl lielākus ienākumus viņu kontos. Viņi jau tad tapa par valūtas valdniekiem un lielā daļā arī tagad to pārvalda.

1. un 2. Pasaules karš nesa beigas šim biznesam.

Šie abi kari prasīja milzīgas finanses kuras sedza Rotšildi, pašiem neapzinoties šo karu sekas viņi savu biznesu valūtas fondā beidza. Nacisti arī nebaidījās iebrūkot Austrijā iznīcināt Rotšildu īpašumus un konfiscēja visus aktīvus. Rotšildi bija spiesti bēgt uz ASV zaudējot visu nacistiem tostarp vairākas pilis un mākslas darbus. Arī bankas kļuva par nacistu īpašumu, šādi arī Rotšildi finansēja holokaustu pret saviem sabiedrotajiem.

1940. gads un Izraēlas izveidošanās.

Ap šo laiku jau biju vairāki simti Rotšildu pēcteču daudzi joprojām pārvaldīja finanses bankās vai aktīvos. 

Tas bija laiks, kad Rotšildi sadalījās, vieni atbalstīja Izraēlas izveidošanos, citi bija kategoriski pret, šajā laikā pat negāja runas par ģimenes apvienošanos. Nebija šaubu, ka tika šis pasākums finansēts no kāda Rotšilda un daudzām citām bankām, šis ir aizgājis tik dziļi, lai izpētītu kā tad ir, ka par šo visu nekas vairāk par konspirāciju nav atrodams visiem nezinošajiem.

1815. gada Vaterlo kauja.

Rotšildu kurjeri un ziņneši varēja piegādāt ziņas par britu uzvaru dienu pirms to izdarīja valdības ziņneši. Neitans(viens no dēliem) iegādājās obligācijas par zemu cenu un svārstīgu nenoteicamu vērtību nākamajā dienā, bet uzzinot ziņas dienu vēlāk valdība iepriecināja visus un obligāciju cenas pieauga, protams, Neitans bija ieguvējs, bet lai sāncenši nesagrābtos naudu, viņš viņiem paziņoja, ka viņa ziņneši teikuši, ka briti zaudējuši karu.

Patiesībā nav pat vēsturiska ieraksta saistībā ar šo, bet ir 1940. gada vācu filma "Die Rothschilds Aktien auf Waterloo"  par trešā reiha antisemītisko manifestu. 

Bet nauda arī bija likta likmēs par ilgstošu karu, tad nu šī peļņa no obligācijām bija tāds kā mierinājums par zaudējumu derībās.

Slavenākais darījums 1825. gadā.

Tas bija laiks, kad Anglijas nepārstāvētās bankas iegrima krīzē, jo viņi nepārzināja procentu likmes tik labi, lai noturētos tirgū. Neitans jau iepriekš bija pircis zeltu no šīm bankām par lētām naudām pirms krīzes un pārdeva Francijas bankām.

Bankas sāka jau ciest likvidēšanas krīzi un vienīgais ko viņi varēja darīt bija, aizņemties naudu no Neitana, tādejādi novēršot katastrofu. Daudzi to uzskata kā "Rotšildi pārņem Anglijas bankas". Patiesībā tika dots tikai aizdevums kurš tika atmaksāts arī atpakaļ. Vēlākajos gados, tāpat viens no Rotšildiem sēdēja Anglijas banku valdē uz kādu laiku, kamēr tika atdots parāds protams.

Šai reizei viss, bet nekas nebeidzas, ja ir interese ir turpinājums.