Vai tu zini no kā ir cēlusies Rīga? Ja nē tad lasi rakstu sēriju Rīgas enciklopēdija-Vēsture un uzzināsi kā Rīgas vēsture izskatījās no Padomaju cilvēka skatiena un kad daži izšķirošie notikumi vēl bija nākotne!
Rīgas pilsēta sāka veidoties Daugavas labajā krastā,kur Daugas atteka Speķupe,atduroties pret Kubes kalnu,meta loku uz Daugavu.
Kubes kalns atradās tur kur tagad ir Esplonāde.
Šo attekas daļu(no pagrieziena pie Kubes kalna)sauca par Rīgu (arī Rīdziņu,Rīdzeni).Pie Daugavas tā veidoja paplašinājumu,veidojot Rīgas ezeru,kur arī bija pirmā Rīgas osta.Pēc arheologu ziņām,jau 2.gs.Daugavas tirdzniecības ceļa R galā pastāvējusi nozīmīga tirdzniecības apmete.
Rīdzenes upes gultne Vecrīgā.
Baltijas jūras austrumu piekraste ar peļņas izredzēm vilināja vācu tirgotājus.Viņi centās nodibināt tiešas tirdzniecības attiecības ar Baltijas jūras austrumu piekrasti un kļūt par par A-Eiropas un R-Eiropas tirgotāju starpniekiem.Lai to realizētu,bija nepieciešams sagrābt A-Eiropas upju ietekas Baltijas jūrā.
1198.gada 24.jūlijā pie Rīgas kalna notika vēsturiska kauja,kurā Lībietis Imauts nodūra bīskapu Bertoldu.Indriķa hronikā minēts Rīgas ciems un pavēstīts,ka šā ciema laukā tika celta pilsēta.Bīskaps Alberts 1201.g. pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu.1202.g. Rīgā ieradās vācu namnieki.
Bīskaps Bertolds uz Doma baznīcas fasādes.
Politisko visvaru pilsētā ieguva bīskaps,tā varu pilsēta pārstāvēja viņa ieceltais fogots.Vācu tirgotājiem piešķīra Gotlandes tiesības.
Rīga kļuva par bāzi vācu agresijai pret Baltijas tautām.Pēc 1201.g. Baltijas tautu un to sabiedroto karagājieni tika vērsti pret Rīgu.Rīgai vairākkārt uzbruka Lībieši.Karagājienā uz Rīgu devās arī Polockas kņazs ,taču šis uzbrukums bija nesekmīgs.Sevišķi bīstams bija kuršu uzbrukums Rīgais(1210).
Lībiešu kristīšana.
1217-1219.g. vāču okopantu stāvoklis Baltijā kļuva kritiskis.Vairākus karagājienus organizēja igauņi kopā ar novgorodiešiem un pleskaviešiem.Bīskabs Alberts bija spiests lūgt Dānijas karaļā palīdzību.1221.g.notika sacelšanās,Dānijas karaļā sūtnis tika padzīts no pilsētas.Pēc šiem notikumiem Rīga atbrīvojās no sava fedoālā senjora.Šajā politiskajā situācijā svarīgu nozīmi ieguva rāte.Tika izveidots Rīgas ģērbonis,bet no 13.gs.30.gadiem Rīgai bija arī savi karogi.
Sarežģītas bija Zobeņbrāļu ordeņa un Bīskapa attiecības.Tikai ar pāvesta Modēnas Vilhelma starpniecību tās tika noregulētas.1226.g. tika noslēgts līgums kurā bija paredzēts,ka rīdzinieki piedalīsies turpmākajās Baltijas iekarošanas akcijās,saņemot par to 1/3 iekarotās zemes,visi Zobeņbrāļu ordeņa piedri kļuva par namniekiem.
Livonijas ordeņa mestra karogs.
1236.g. Saules kaujā Zobeņbrāļu ordeni sakāva,tika izveidots Livonijas ordenis,taču attiecības starp ordeni un bīskapu joprojām bija saspīlētas.Rīga atbalstīja bīskapu,jo baidījās no ordeņa pretenzijām uz fedoālā senjora tiesībām.Lai sekmīgi cīnītos pret ordeni tika noslēgta Rīgas un Lietuvas cīņas savienība(1298.g.).1297.g. rīdzinieki ieņēma ordeņa pili un to sagrāva.1305.g. ordenis pārdeva savas tiesības Rīgai un savu pili Rīgā.
Tajā pašā laikā ordenis nopirka ciesteriešu klostera tā Daugavgrīvas īpašumus un nocietinājumus un kontrolēt izeju jūrā.Tādējādi tika traucēta kuģniecība Daugavā.1328.g. namnieki uzbruka Daugavgrīvai ,nodedzināja miestiņu pie klostera un nogalināja aptuveni 50 cilvēku.Jaunajā politiskajā situācijā kas izveidojās pec 1410.g. kad tika sakauts Vācu ordenis,Rīgas pilsēta atsāka cīņu pret Livonijas ordeni,par savu sabiedroto izvēloties Rīgas arhibīskapu(iepriekš bīskapu).Rīgas pilsēta centās izmantot savās intresēs abu feodālo senjoru savstarpējās ķildas,taču pēc Salaspils līguma(1452.g.) noslēgšanas Rīga atkal nokļuva divkāršā kundzībā,pilsētas mēģinājumi atbrīvoties no šās kundzības beidzās nesekmīgi.
Turpinājums sekos.....
