Dīvaini, neparasti un pārsteidzoši reliģiskie relikti. Ticēt vai neticēt, ir katra paša ziņā, bet šos artefaktus ir iespējams redzēt savām acīm. 
Reliģija- dīvaini un traki!27
544
3
Edesas Mandilions.
Pēc avotos rakstītā, Edesas Mandilions ir dvielis, kurā Jēzus slaucījis savu seju. Šī relikta leģenda vēsta, ka dvielis ticis izgatavots pēc Turcijas karaļa Agbara no Edesas pasūtījuma un mākslinieks šajā dvielī centies attēlot paša Kristus seju. Lai pēc iespējas labāk attēlotu portretu, mākslinieks devies pie paša Jēzus. Kad mākslinieks atgriezies ar Mandilionu, karalis esot bijis slims ar lepru un tikai šīs dvielis karali spējis izdziedinājis. Pašlaik Edesas Mandilions ir viena no Vatikāna svarīgākajām relikvijām.
Jaunavas Marijas krūts piens.
Svētās mātes piens bija nozīmīgs relikts viduslaikos. Baumo, ka baznīca esot uzcelta ārpus Bētlemes, uz klints, kura kļuvusi balta pēc saskares ar Jaunavas Marijas krūts pienu. Cita leģenda vēsta, ka Svētais Bernads lūdzies pie Madonnas statujas, kad pēkšņi no viņas krūts sācis tecēt piens un ietecējis tieši viņam mutē. Daudzi flakoni ar šo pienu tika izsūtīti pa visu Eiropu. Franču teologs Džons Kalvins teicis:” Pat ja jaunava pienu spējusi dot tik pat lielos daudzumos kā govs, viņai paietu visa dzīve, lai piepildītu visus šos daudzos flakonus un pat tad, iespējams, ka ar to nepietiktu.”
Budas zobs.
Pēc Budas kremēšanas, viņa kreisais acuzobs ticis atrasts pelnos un to paņēmis viens no viņa mācekļiem Khems, kurš to nodevis tālāk karalim Brahmadetam. Laģenda vēsta, ka tas, kuram šīs zobs piederēja, bija tiesīgs valdīt par Brahmadeta valsti. Daudzas sadursmes esot notikušas šī zoba dēļ un tas piederējis vairākiem valdniekiem, kas ar šī zoba palīdzību spējuši veikt brīnumus. Tagad šīm zobam izveidota speciālas zelta lādītes un tas tiek parādīts publikai tikai ļoti svarīgās ceremonijās.
Svētā Januariusa asinis.
Svētā Januariusa galva esot nocirsta pie Solfatara vulkāna krātera 305. gadā. Sieviete vārdā Eusebija esot nemanāmi piekļuvusi līķim un ieguvusi tā asinis, pēcāk tās nosūtījusi uz Neapoli. Saglabātas tās tika tādos kā pulksteņos. Tagad šīs asinis atrodas Neapoles baznīcā un 3 reizes gadā šie trauciņi tiek attaisīti, un šīs pasākums pulcē tūkstošiem cilvēku, kas līdz ar mācītāju cenšas izlūgties Tā Kunga labestību. Šīs asinis tika šķidrinātas 2 reizes- 1527. un 1980. gadā, kad attiecīgi plosījās mēris un zemestrīce.
Muhameda apmetnis.
Tagadējās Afganistānas dibinātājs, Ahmeds Šahs Muhameda mēteli atradis Bokhārā. Vēloties šo relikviju Ahmeds tā īpašniekam lūdzis aizdot mēteli. Viņš solījās, ka mētelis nekad nebūs tālu prom lielā akmens, kas tur pat atradies. Bet, ak, šī alkatība, tiklīdz mētelis bijis ķēniņa rokās, tas esot aizvedis to pie sevis un līdzi licis vest šo lielo akmeni. Apmetnis tagad atrodas svētnīcā, netālu no Ahmeda Šaha kapa, līdzās ir arī lielais akmens.
Magi svētnīca.
Šī ir palieka no 3 gudrajiem, kas 1164. gadā ieradušies Ķelnē, pirms tam esot Jeruzālemē, Svētās Helēnas salā, Milānā un Konstantinopolē. Pati miniatūrā svētnīca ir ar sīkiem zelta rotājumiem un trīskāršu sarkofāgu tās iekšienē. Šīs tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem Rietumu pasaules reliktiem. Šīs relikts ir kļuvusi par svarīgu Ķelnes identitātes sastāvdaļu, par ko liecina arī trīs kroņi, kuri attēloti pilsētas ģerbonī.
Svētās Terēzes roka.
Svētajai Terēzei bija svarīga loma gan Spānijas pilsoņu karā, gan pēc tā sekojošajā frankoistu diktatūrā. Katolicisms bija galvenais aspekts Franko režīmā un Svētā Terēze tika izmantota kā propogandas līdzeklis, kas palīdzētu nostiprināt Franko ideoloģiju, tajā pašā laikā nemainot tradicionālo Spāniju. 1973. gada februārī, tirāns Francisko Frnako nozaga Svētās Terēzes roku no Rondo klostera. Viņš mumificēja šo roku un vēlāk pat gulēja ar to, palikdams to zem spilvena. Viņš ar šo roku bija apsēsts visu mūžu, līdz pat pašai nāvei 1975. gadā.
Marijas Magdalēnas roka.
1191. gadā, Svētais Hjū apmeklēja Fekampas klosteri. Redzēdams klostera reliktu- Marijas Magdalēnas roku, viņš centās no tās iegūt nelielu gabalu. Nespēdams nekā savādāk dabūt daļu no šīs rokas, viņš mūkiem sagādāja nejauku pārsteigumu, viņš no rokas nokoda 2 pirkstus. Savu rīcību viņš attaisnoja: „Laiciņu atpakaļ es ar savām lūpām uz zobiem baudīju Tā Kunga slepeno ķermeni, neskatoties uz to, cik niecīgs es esmu, tad kāpēc gan es nevarētu paturēt arī šos kaulus un apskatīti tos kad vien vēlos?”.
Svētās Katrīnas galva.
Svētā Katrīna no Sjēnas reizi esot redzējusi vīziju, kurā Jēzus devis kāzu gredzenu, kurš izgatavots no viņa paša Svētās priekšādas (!). Viņa nomira no insulta 33 gadu vecumā, Romā. Sjēnas ļaudis vēlējās atgūt Katrīnas ķermeni, lai varētu to godināt, bet tas nebija iespējams. Ielavoties morgā viņi saprata, ka visu ķermeni nespēs iznest nemanot ārā, tāpēc nocirta galvu. Apsargi apturēja zagļus, bet pārbaudot maisu, kurā atradās nocirstā galva, viņi ieraudzīja vienīgi rožu ziedlapas. Tā zagļus pieķert neizdevās un tiem atļāva iet. Galva joprojām ir apskatāma Sjēnā, kopā ar Svētās Katrīnas sadalījušos īkšķi.
Svētā priekšāda.
Pazīstams arī kā Svētā Priekšādiņa, relikts esot Jēzus priekšāda, kuru Kārlis esot pasniedzis Pāvestam Leo II 800. gadā. Interesanti, ka lielākā daļa no vīzijām, kuras redzētas par šo Svēto priekšādu esot tieši no Svētajām sievietēm; Svētā Bridžeta apgalvojusi, ka viņai esot bijis orgasms, kad eņģelis to esot viņai nometis tieši uz mēles ( nē, nē, tās nav manas slimās iedomas). Līdz 20. gs. Svētā priekšāda esot radījusi lielu apmulsumu Baznīcas locekļiem un pēdējo reiz par to ziņas bijušas 1983. gadā, kad kāds to izzadzis no Kalkutas.
