Dažreiz mātei dabai vienkārši apnīk noskatīties kā mēs viens otru iznīcinām un tā iejaucas. Vēstures gaitā armijas un kara flotes ir satikušās kaujās, bet tā vietā, lai cīnītos viena pret otru, tās cīnījās ar dabas stihijām. Daba var izšķirt karojošās puses, piespiežot vienu vai abas atkāpties. Citās reizēs tā dod izšķirošo triecienu, liekot vienai armijai ciest sakāvi un dodot priekšrocības otrai. Par tādām reizēm šajā rakstā!
Reizes, kad daba izbeidza cilvēku konfliktus2
325
0
Attēls no: listverse.com
Neganta vētra iznīcina spāņu Neuzvaramo armādu, kas gatavojās iebrukt Anglijā. 1588. gadā Spānijas karalis Felipe II nolēma gāzt protestantu karalieni Elizabeti I un atjaunot Anglijā katoļticību. Tādēļ viņš pavēlēja uz Flandriju nosūtīt 130 burukuģus, lai savāktu 30 000 karavīru gaidāmajam iebrukumam Anglijā. Pārliecināti par savu uzvaru spāņi nosauca savu floti par Neuzvaramo armādu. Briti padzirdēja par gaidāmo iebrukumu un pārtvēra spāņus netālu no Plimutas krastiem. Abas flotes iesaistījās vairākās jūras kaujās, kas ilga divas nedēļas. Šajās kaujās labāk bruņotie un veiklākie britu kuģi ar trāpīgu lielgabalu uguni nobremzēja daudzus spāņu kuģus. Tad britiem palīdzēja spēcīgā vētra, kas kaujās neskartos spāņu kuģus, kas mēgināja atgriezties Spānijā, apbraucot Angliju no ziemeļiem, sadragāja pret piekrastes klintīm vai nogremdēja. No spāņu Neuzvaramās armādas bija palikušas tikai nožēlojamas paliekas. Spānijā atgriezās tikai 60 no 130 kuģiem, un tika nogalināti ap 15 000 spāņu jūrnieku. Neuzvaramās armādas bojāeja nozīmēja, ka Spānija bija zaudējusi jūras lielvaras pozīcijas un pakāpeniski par varenāko jūrās kļuva Anglija.
Attēls no: listverse.com
Franču kavalērija sagūstīja ledū iesalušo holandiešu floti. 1795.gada 23. janvāris ir iegājis vēsturē kā viena no dīvainākajām dienām karu vēsturē. Kavalērija sagūstīja vairākus kuģus. Tam vispār nevajadzētu būt iespējamam, jo kavalērijas izmanto zirgus un cīnās uz sauszemes, bet flotes izmanto kuģus un cīnās uz ūdens. 1795.gada ziema bija tik auksta, ka holandiešu flote, kas bija noenkurota pie Tekselas salas iesala ledū Francijas Revolūcijas karu laikā. Tas ļāva francūžiem, komandiera Luī Laiora vadībā, uzbrukt karakuģiem zirgu mugurā. Tas noveda pie 14 kuģu sagūstīšanas. Ir dažas domstarpības par to cik daudz kaujas patiesībā notika. Nīderlandes ziņojumā teikts, ka tā nebija nekāda kauja, bet drīzāk diskusija ar francūžu rīkojumu izpildi. Francūži pavēlēja, lai kuģi ievēro militāro disciplīnu. Viens holandiešu ķirurgs uz sagūstītā kuģa klāja diezgan mierīgi ziņoja, "Sestdienas rītā mans padotais informēja mani, ka pie mūsu kuģa stāv franču huzāri. Es paskatījos, un tiešām, tur stāvēja huzāri." Laiors vēlāk ziņoja par uzbrukumu: "Kad kuģi mūs pamanīja, viņi gatavojās aizsargāties. Es aizsūtīju dažus vīrus uz priekšu, un sekoju ar pārējiem saviem spēkiem. Flote tika ieņemta. Jūrnieki uz kuģiem mūs uzņēma labprātīgi..." Šis ir īstais stāsts par to kā notika holandiešu flotes sagūstīšana. Francijas gleznotāji šo incidentu ir attēlojuši kā varenu kauju, un tieši tā to bieži vien atcerās. Kauja bija vai nebija, nav svarīgi, jo floti francūži ieņēma un tā ir vienīgā reize vēsturē, kad kavalēristi ir ieņēmuši karakuģus.
Reklāma
Attēls no: listverse.com
Taifūni divreiz sadragā mongoļu floti, kas grasījās iebrukt Japānā. 1274. gadā mongoļu flote ar 500-900 kuģiem, kas pārvadāja 30 000-40 000 karavīru, izbrauca no Ķīnas, lai uzbruktu Japānai un to sagūstītu. Kuģi noenkurojās Hakatas līcī, Japānā, gatavi sākt uzbrukumu, līdz tos iznīcināja taifūns. Viena trešdaļa flotes nogrima. Noslīka aptuveni 13 000 karavīru, piespiežot izdzīvojušajiem atkāpties uz Ķīnu. Neatlaidīgie mongoļi atgriezās 1281. gadā ar 4400 kuģiem un 140 000 karavīriem. Laikapstākļi atkal cīnījās Japānas pusē, kad vēl viens taifūns iznīcināja iebrūkošo floti tieši pirms uzbrukuma 15. augustā. Puse mongoļu gāja bojā, un gandrīz visi kuģi tika iznīcināti. Tikai daži atgriezās Ķīnā. Samuraji arī medīja un nogalināja izdzīvojušos. Japāņus tik ļoti iespaidoja 1281. gada taifūns, ka viņi radīja vārdu "kamikadze" ( "dievu vējš" ):. Viņi ticēja, ka taifūnus atsūtījuši dievi.
Attēls no: listverse.com
Sala, uz kuru pretendēja gan Indija, gan Bangladeša nogrima. Jaunmori sala bija mazs, neapdzīvots zemes gabals, kas atradās starp Indiju un Bangladešu. Tā bija tikai 3,5 kilometrus gara, 3 kilometrus plata, un knapi 2 metrus virs jūras līmeņa. Salu pirmo reizi atklāja 1974. gadā. Tomēr daži eksperti tolaik apgalvoja, ka tā tur bijusi apmēram 50 gadus. Pēc salas atklāšanas par tās pārvaldes tiesībām cīnījās gan Indija, gan Bangladeša, jo baumoja, ka uz tās esot naftas un dabasgāzes atradnes. 1981. gadā Indija pat nosūtīja dažus kuģus un personālu no valsts Robežu drošības spēkiem, lai uz salas paceltu karogu. Brieda konflikts, taču satelīta attēli, kas uzņemti kopš 1987. gada liecināja, ka sala lēnām grimst. Līdz 2010. gadam tā jau bija pilnībā zem ūdens.
Attēls no: listverse.com
1709. gada ziema stipri novājināja Krievijā iebrukušo zviedru armiju. Ja militārajiem stratēģiem tiktu prasīts viens padoms par iebrukšanu Krievijā, viņi noteikti ieteiktu to nedarīt tieši pirms ziemas sākumā. Vairāki armijas komandieri, tādi kā Ādolfs Hitlers un Napoleons Bonaparts, guva skarbu mācību, kad Krievijas ziema sakāva viņu karaspēkus. Nereti tiek aizmirsts par trešo valsti, kas to mēģināja - Zviedriju. 1708. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijā iebruka 40 000 zviedru karavīru. Tolaik mazākā, bet profesionālākā zviedru armija bija slavena ar to, ka sakauj lielākus pretiniekus kaujā. Saskaroties ar sakāvi, krievi iebēga dziļi Krievijas teritorijā un nodedzināja savus ciemus. To sauc par izdedzinātās zemes taktiku, ko krievi pielietoja, lai ienaidnieks nevarētu izdzīvot no tā, kas palicis aiz viņiem. Tajā pašā laikā, dažas krievu vienības aplenca zviedru apgādes vienības, atstājot zviedrus ar nepietiekamām apgādes rezervēm. Tad atnāca 1709. gada lielais sals. Tā bija aukstākā ziema Eiropā pēdējo 500 gadu laikā. Bargās ziemas un sliktās apgādes dēļ zviedru karaspēks nosala līdz nāvei. Tikai vienā naktī vien nomira aptuveni 2000 cilvēku. Demoralizētie izdzīvojušie mēģināja iznīcināt Krieviju, kad iestājās vasara, tomēr viņi bija bezspēcīgi pret 80 000 Krievijas karavīru. Galu galā izdzīvoja tikai 543 zviedru karavīri, no pavisam 40 000, kas iegāja Krievijas teritorijā.
Tev patiks šie raksti
