Raudāšana un asaras.1

Mēdz būt tā, ka cilvēks nespēj novaldīt asaras jebkuros sadzīves apstākļos: konflikta laikā darbā, skumju filmu skatīšanās laikā, iegrimstot bērnības atmiņās. Bieža raudāšana vairs nav veselīga. Asaras – tā ir organisma aizsargreakcija, ja cilvēks atrodas grūtā vai traģiskā situācijā. Patiesībā raudāšana var izraisīt galvassāpes, nomāktību, plakstiņupiepampumu un apsārtumu.

. Neizraudātas asaras agri vai vēlu noved pie nopietnām kaitēm: kuņģa čūlas, resnās zarnas iekaisuma, astmas un pat sirds mazspējas

Asaras uz organismu iedarbojas līdzīgi morfijam (slāpē sāpes). Tajās esošās antibakteriālās olbaltumvielas un hormoni vienlaikus nomierina un samazina infekcijas iekļūšanas risku.

Secinām, ka slēpt asaras un emocijas sevī nav veselīgi. Tātad raudi, kad ļoti gribās (noslēpies, ja negribi, lai kāds to redz ). Ja raudāt gribas pārāk bieži, tad gan kaut kas nav labi un jāpadomā, kas ir asaru cēlonis un kā to novērst.