No pirmā skatiena tā nešķiet kā kau kas neparasts. Vienkārši pamesta bāka. Viens no daudzajiem pamestajiem objektiem Krievijā. Tā atrodas Pihlasaar zemesragā, Somijas līča krastos, netālu no Sanktpēterburgas. Taču ar to saistās īss, bet dramatisks stāsts
Saskaņā ar vietējo leģendu tad 2003. g. metālzagļi esot uzlauzuši bākas durvis un viņi atrada kaut ko līdzīgu bankas seifam. Viņi to uzlauza, bet tā bija atomģenerators, kas saturēja radioaktīvu stroncija-90 kapsulu. Viņi esot to paņēmuši un uzreiz nomiruši. Kapsula izkrita no rokām un izdedzinot betona grīdu iekrita zemē vairāku metru dziļumā.
Pēc dažām dienām vietējie esot atraduši līķus un piezvanījuši milicijai. Tai ierodoties konstatējuši ļoti augstu radiācijas līmeni, tāpēc tika izsaukta speciāla vienība, kas esot satīrījusi apkārtni, aizvedot kapsulu un dažus zemes kubikmetrus.
Vietējais ciems arī esot ticis evakuēts. Lielāka daļa no tā visa ir pāspīlējums, taču aiz tā slēpjas arī īsts stāsts.
Kreivu blogeri devās pārbaudīt šo vietu. Vietējie satiktie iedzīvotāji apgalvoja, ka vieta ir radioaktīvi piesārņota un viņi no tās izvairās. Grupai bija līdzi dozimetrs, kas nekādu piesārņojumu neparādīja. Lai arī izdevās atrast ķīmiskā piesārņojuma aizsargzābakus, arī tie nebija radioaktīvi.
Lieta tāda, ka 2003. g. bāka pātrauca savu darbību un tā patiešām bija aprīkota ar ģeneratoru, kas darbojas ar radioaktīvajiem izotoppiem. Tāda veida ģeneratorus uzstādīja attālās vietās, jo tie var darboties gadu desmitiem bez nekādas apkopes. Ģeneratoros netika izmantotas kodolreakcijas, bet elektrību ražoja no siltuma, kas rodas sabrūkot radioaktīvajiem elementiem
Par cik baterija sastāvēja no stroncija-90, kura pussabrukšanas periods ir 29 gadi, tad radioaktivitāte bija diezgan augsta. Kas īsti notika ar metālzagļiem nav zināms. Par to var izteikt minējumus.
Bāka patiešām tika izlaupīta. Nozaga vairāk nekā 500 kg nerūsējošā tērauda, bet pašu radioaktīvo bateriju atrada 200 metrus no krasta Somu līcī. Izlaupīšana notika ziemā un zagļi visdrīzāk salaupīto aizveda pa ledu. Atrašanas mirklī radioaktīvais starojums virs ledus bija 1000 rentgeni stundā. Par radioaktīvo piesārņojumu var runāt, ja fons pārsniedz 120 mikrorentgenus stundā. Atrodoties 40 minūtes pie šī radioaktīva elementa tiek saņemta nāvējoša doza un cilvēki nomirs. Par cik vajadzēja aizstiept 500 kg metāla un radioaktīvais elements tika atrasts līcī, tad zagļi varēja saņemt letālu devu un vēlāk mirt.
Tagad šī vieta ir pamesta un tas ir skats no bākas augšas. Radioaktivitātes nav.
Kaut kāds uzpūsts stāstiņš. Kur tad radioaktivitāte palikusi? Un kā rdioaktīva viela var izdedzināt betonu? Pie tam vēl, atrodoties kapsulā? 
Ko tad kapsulu neizdedzināja?
80-tajos gados tādu ģeneratoru redzēju reklāmā tepat Latvijā, avīzē "Реклама" uz pēdējā vāka. Tas bija paredzēts kā strāvas avots uz nomaļām salām. Tā arī nesapratu, kāpēc tāda reklāma bija nonākusi parastā avīzē.
+
