Psihologu noslēpumi72

Lielāko daļu lēmumu tu pieņem neapzināti

Lai arī tev patīk domāt, ka visus lēmumus pieņem tos labi apdomājot, tomēr pētījumi pierāda, ka ikdienas lēmumi parasti tiek pieņemti neapzināti. Viens no iemesliem, kādēļ tas tā notiek ir tas, ka ik sekundi aptuveni 11 miljoni dažādas informācijas vienības bombardē mūsu smadzenes. Loģiski, ka mēs apzināti to visu nespējam aptvert, tādēļ arī zempaziņai nākas pieņemt lēmumus mūsu vietā, balstoties uz iepriekš iestatīta algoritma.

Atmiņas mainās

Tā kā mūsu atmiņas uzpeld prātā gluži kā mazas filmiņas, tad mums liekas, ka tās ir saglabātas smadzenēs gluži kā mazi faili mapītē "Atmiņas". Tomēr tā gluži nav. Katru reizi, kad tu atceries kādu notikumu, tas tiek rekonstruēts no jauna, balstoties uz saglabāto informāciju. Tomēr šī rekonstrukcija katru reizi drusku ašķiras un principā nav divu vienādu atmiņu par notikumu.

Sarkanais un zilais ir grūti "sagremojamas" krāsas

Lai arī sarkanās un zilās krāsa kombinācija ir bieži izmantota dažādos zīmējumos, reklāmās un valstu karogos, tomēr šī kombinācija stipri noslogo acis. Rodas efekts, kuru sauc par Chromostereopsis. Tas nozīmē, ka viena krāsa "lec" laukā uz otras krāsas fona - šajā gadījumā visbiežāk sarkanā uz zilās krāsas fona. Tas pats efekts novērojams, piemēram kombinācijā sarkans-zaļš, sarkans-pelēks un citas.

Fantazējam 30% laika

Vai bieži aizdomājies jeb "aizceļo" savā domu lidojumā? Saskaņā ar pētījumiem mēs visi to daram aptuveni 30% no visa nomodā esošā laika - viens vairāk, bet cits mazāk. Tāpat pētījumi pierādīja, ka tie, kas biežāk "atslēdzas" no realitātes, ir kreatīvāki un spēj atrisināt problēmas daudz ātrāk un vieglāk. Tāpat ir nosakidrots, ka cilvēks spēj koncentrēties uz kaut ko maksimums 10 minūtes. Pēc 10 minūtēm doma noraujas un mēs atkal ieslīgstam fantāzijā.

Man tas nav vajadzīgs

Cik gan reizes nav teikta šī frāze. "Trešās personas efekts" ir psiholoģisks fenomens, kas apgalvo, ka mums ir tieksme uzskatīt sevi par mazāk iespaidojamiem nekā citus. To var labi novērot reklāmu industrijā. Lielākā daļa reklāmu mums ir vienaldzīgas, mēs tām nepievēršam uzmanību un saucam par muļķīgām, sakot - kurš gan pirks kaut ko tādu. Tajā pašā laikā mums ir sapirkti lielākā daļa no reklāmās redzamajiem populārajiem produktiem. Reklāmas veidotāji ļoti spēcīgi pārzin cilvēka psiholoģiju un prot spēlēt uz mūsu jūtām, vēlmēm un vajadzībām.

Tu apkārtni uztver savādāk nekā tā patiesībā ir

Šo tikru prāizn vsii - smiaonat veātim bturus tsektā, tsekts peliak slasamās tik un tā. Un tas attiecas ne tikai uz vārdiem un burtiem, bet arī uz redzamiem priekšmetiem apkārtējā vidē. Ļoti daudz izmaiņas no ierastās vides paliek nepamanītas. Tādēļ nākamreiz, kad tev draudzene ir dusmīga par to, ka nepamanīji viņas jauno frizūru, saki, ka tāda ir cilvēka daba.

Cilvēku grupas pieņem sliktākus lēmumus nekā atsevišķi indivīdi

Grupu terapiju psihologi ir nonākuši pie secinājuma, ka vairāk galvu nenozīmē labākus lēmumus. Kad vairāki cilvēki cenšas pieņemt lēmumu, tad viņu domas balstās uz hipermocionalitātes principa, kas nav nemaz tik laba īpašība. Tādēļ doma par diktatūru vai vienu priekšnieku nav nemaz tik slikta - protams, ja šis cilvēks nav asinskārs egoists. Cilvēku grupām piemīt vēl viena ne pārāk laba īpašība - tās ir vieglāk sašūpot jeb mainīt tajās noskaņojumu, ieviest jaunu ideoloģiju nekā tas būtu izdarāms ar katru cilvēku atsevišķi. Tomēr vecais teiciens, ka divas galvas ir labākas par vienu saglabājas.

Vairāk cilvēku - sliktāki rezultāti

Cits interesants pētījums pierādīja, ka jo vairāk klasē cilvēku, jo sliktāk viņi nokārto standartizētos testus. Tas nozīmē, ka jo mazāk cilvēku, jo rezultāti ir labāki. Tāda situācija veidojas tādēļ, ka mazākā cilvēku grupā cilvēkam paveras lielākas iespējas izvirzīties augšgalā. Tādēļ 30 cilvēki klasē - slikta doma.