Projekts Riese - "Milzis"30
813
2
"Riese" (No vācu val. - milzis) ir kodētais nosaukums raktuvju un pazemes konstrukciju projektam nacistiskajā Vācijā, kurš sākās, bet netika pabeigts. Komplekss atradās Pūču kalnos un zem Ksjazas pils. Komplekss daļēji pastāvēja no 1943. gadā. Tas sastāv no septiņiem pazemes militārajiem kompleksiem, kas atrodas Lejassilēzijā, tagad Polijas teritorijā.
Palielinoties sabiedroto reidiem virs Vācijas, nacisti pārcēla lielu daļu savas bruņojuma rūpnīcas uz, viņuprāt, drošu apgabalu Sudetijā. 1943 gada septembrī projektu izstrādāja Hitlera štābs Ksjazas pili.
Plānos ietilpa darbi Ksjazas pilī, pazemes kompleksa izveidošana zem pils, tuneļu un lielu pazemes zāļu būvniecība vairākās vietās Pūču kalnos. Kalnu akmeņi tika nepārtraukti urbti, spridzināti un tad nostiprināti ar betonu un tēraudu. Apkārtnē tika izbūvēts autoceļu tīkls, šaursliežu dzelzceļš, ūdens apgāde, kanalizācija, ievilkta elektrība un telefona līnijas. Šim nolūkam galvenokārt bija nodarbināti vācu, itāļu, ukraiņu un čehu speciālisti, bet darbu veica poļu un krievu ieslodzītie. 1943. gada novembrī lielākās darba nometnes atradās Jedlinkā, Gluzcā, Gornā, Valimā un Kolcē.
Reklāma
Bet neapmierinošās darba gaitas dēļ, 1944. gada aprīlī darba uzraudzība tika nodota Todta organizācijai ar štābu Jedelina-Zdrojā un tiem tika norīkoti daudz papildu ieslodzītie. Tika izvietotas 13 nometnes un slimnīca starp kompleksiem. No 1944. gada decembra līdz 1945. gada janvārim gūstekņus apsargāja 850 SS karavīru.
Atsaucoties uz pieejamajiem datiem, darbos tika nodarbināti aptuveni 13000 cietumnieku, pārsvarā tie bija pārvesti no Aušvicas koncentrācijas nometnes. Dokumenti ļauj identificēts 8995 ieslodzītos. Visi no tiem bija ebreji, 70 procenti no Ungārijas, bet pārējie no Polijas, Grieķijas, Rumānijas, Čehoslovākijas, Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas.
Viņi visi katru dienu strādāja iekšā kalnos, būvēja ceļus un lika sliedes, pārvietoja būvniecības materiālus. Mirstība bija ļoti augsta apkārt klīstošo slimību, nepietiekama uztura, spēka izsīkuma, bīstamu pazemes darbu un sargu attieksmes dēļ. Pēc Aušvicas koncentrācijas nometnes datiem 857 ieslodzītie nogalināti pēc 14 plānotām bēgšanām, bet kopumā būvniecības laikā miruši ap 5000 cilvēku.
Reklāma
Atsaucoties uz 3. Reiha bruņojuma un kara produkcijas ministru Albertu Špēru:
"... Un 1944. gadā Hitlers izlēma būvēt divus pazemes štābus Silēzijas un Tīringes kalnos. Projektam tika piesaistīti simtiem labāko raktuvju speciālistu un tūkstošiem strādnieku. Atsaucoties uz 1944. gada 20. jūnija fīrera ziņojumu - aptuveni 28000 strādnieku izbūvē bunkurus priekš Fīrera štāba, 36 miljoni marku iztērēti Rastenburgā (Vilka midzenī), 13 miljoni bunkuriem Pullā netālu no Minhenes, lai nodrošinātu Hitlera drošību, kad viņš apmeklēja to un 150 miljoni marku pazemes bunkuru kompleksam "Giant" jeb Milzim . Projektam tika izmantoti 328.000 kubikmetru dzelzsbetona, 36 jūdžu ceļu ar sešiem tiltiem un 62 jūdzes ar caurulēm. "
Pirms Sarkanās armijas ierašanās daudzas pazemes kompleksu daļas jau bija iznīcinātas. Saskaņā ar tiem 3. Reiha dokumentiem, kurus izdevās iegūt, aptuveni puse no pazemes tuneļiem joprojām nav atrasti, par izpēti nemaz nerunājot.
Kopā ar Sarkano armiju, poļu armija šajā apkārtnē ieradās 1945. gada maijā. Pēc kara kompleksam tika demontētas visas iekārtas un aparāti. Tie visi bija ļoti vajadzīgi valstij, kas bija sagrauta pēc 6 gadu kara. Daudzus projekta "Riese" dokumentus atrada Polijas armija, taču tad tos pārņēma Drošības birojs un tie vairs nekad nav tikuši redzēti.
Šķiet, ka pils un tās apkārtne tika gatavota, kā viena no galvenajām Hitlera mītnēm, lai gan nav tiešu dokumentētu pierādījumu par kompleksa mērķiem. Eksperti apgalvo, ka tas tika veidots, lai izvietotu drošas rūpnīcas zem zemes. Neviens no pazemes kompleksiem tā arī netika pabeigts, izņemot nelielas daļas dažādās vietā. Lielāks darbs tika izdarīts tikai Ksjazas pilī. Pašlaik pazemes kompleksu apkārtne ir daudzu tūristu galamērķis. Taču, liela daļa pazemes tuneļu ir slēgti lielā riska dēļ. Rčeskas, Vlodarzas un Osovkas kompleksu daļas ir atvērtas apmeklētājiem.
Reklāma
