Populāri mīti, kurus es apgāzīšu10

Mīts: Fast Food ir neveselīgs.

Patiesība: Porcija Big Mac nav ne veselīgāka, ne arī neveselīgāka par maltīti trīsvaigžņu "ēdienu templī" ar augstām izmaksām. Big Mac satur, salīdzinot ar tā kaloriju daudzumu, mazliet par daudz tauku un nedaudz par maz balastavielu. Toties tajā ir daudz vitamīnu, kalcija un dzelzs nekā daudzos citos ēdienos, kas maksā desmitreiz dārgāk. "...publiku ietekmējošie uzbrukumi Fast Food un galvenokārt jau par McDonalds ēdienu simbolu kļuvušajam hamburgeram izriet no nepareiza pieņēmuma," saka ēdienu vērtēšanas speciālists, agrākais televīzijas raidījumu vadītājs Gerts fon Pačenskis. "Tie liecina par mūsu uztura vēstures gandrīz neticamu nepazīšanu." Fast Food, atsildīti ēdieni, nelielās ēdienu tirgotavās Eiropā un Āzijā bija pazīstami jau tūkstošiem gadu pirms "Makdonalda". Tolaik gan tie nebija tik veselīgi. Lielākā daļa mūsdienu uztura speciālistu, salīdzinot jau iepriekš sagatavotus standartēdienus ar īpaši gatavotām izlases maltītēm, nav atklājuši gandrīz vai nekādas to barības vērtības atsķirības. Nostāja pret moderno Fast Food, acīmredzot, ir radusies nevis šī ēdiena zemākas barības vērtības dēļ, bet atkarībā no citiem apstākļiem: ražošanas metodēm, atkritumiem un tirgus pārvaldīšanas. Šie argumenti, protams, ir diskutējami tomēr nevajadzētu ļaut izsmalcinātiem "profesionāliem" ēdājiem sabojāt mums apetīti uz ceptu desu vai Big Mac.

Mīts: Hameleoni savu krāsu pieskaņo apkārtnei.

Patiesība: Hameleons patiešām spēj mainīt krāsu, bet ne tādēļ lai pieskaņotos apkārtnei. Krāsu tas maina aiz karstuma, aukstuma, bailēm vai izsalkuma. Naktī, piemēram, hameleonu krāsa kļūst gaišāka.

Mīts: Arābu ciparus izgudrojuši arābi.

Patiesība: Arābu cipari 1,2,3,4,5... nav arābu izgudrojums. Tie radušies Indijā. No turienes šie cipari kopā ar arābiem pāri Ziemeļāfrikai un Spānijai nokļuvuši Eiropā. Īstenībā, arābu ciparu priekšrocība salīdzinājumā ar romiešu cipariem nav vis simboli 1,2...9, bet gan ģeniālā sistēma, kurā šiem simboliem atkarībā no izvietojuma ir atšķirīgas nozīmes. Bez arābu cipariem nebūtu ne mūslaiku ķīmijas un fizikas, ne kosmosa lidojumu, ne atombumbu.

Mīts: Vācijā automaģistrāles izbūvēja pēc Hitlera pavēles.

Patiesība: Kā vēsta nacistiskā propaganda, Hitleram 1924.gadā apcietinājuma laikā Landsbergā radusies ideja visai Vācijai pāri izveidot ceļu tīklu bez krustojumiem - tātad automaģistrāles. Īstenībā automaģistrāles eksistēja jau kopš 1921.gada. Šajā gadā iesvētīja "AVUS" - pasaulē pirmo automaģistrāli. Italijā automaģistrāles bija jau kopš 1923.gada. 1926. gadā nodibināja Apvienību automaģistrāles sagatavošanai starp Hanzas pilsētām Fraknfurti un Bāzeli. Kad Hitlers kļuva par kancleru, bez viņa līdzdalības visā republikā bija izplānotas vai arī tika jau būvētas daudzas automaģistrāles. Ja lielāko daļu pabeidza viņa valdīšanas laikā, tas nav Hitlera nopelns. 

Mīts: Turot vaļā ledusskapi, istabā pazeminās temperatūra.

Patiesība: Ja kādam karstā vasaras dienā radīsies ideja, atverot ledusskapi, atvēsināt istabu, tas piedzīvos pārsteigumu: temperatūra istabā nekritīsies, tā drīzāk paaugstināsies. Sākumā ledusskapja gaiss patiešām var nedaudz atvēsināt telpu, taču tad, lai skapja iekšienē sasilušo gaisu atkal atdzesētu, ar pilnu jaudu sāk darboties dzesināšanas agregāti, kuru darbības rezultātā iesilst arī telpa. Dzesināšanas agregātu patērētā enerģija pārvēršas siltumā un tādējādi paaugstina temperatūru istabā. Teorētiski ar ledusskapja palīdzību siltum-izolētā telpā varētu radīt par tuksneša klimatu. 

Mīts: Liekais svars ir neveselīgs.

Patiesība: "Aptaukošanās ir ļaunāka par vēzi," tā mēs bieži varam lasīt dažādos žurnālos. Amerikāņu nacionālais veselības institūts jebkuru lieko svaru raksturo kā slimību, katra liekā mārciņa, lai tās būtu piecas vai desmit, ir kaitīgas veselībai un tās jāatbrīvojas. Taču šāda diagnoze vairāku iemeslu dēļ ir apsāubāma varbūt pat nepareiza. Vispirms jājautā, kad īsti var runāt par lieko svaru? Šī problēma vēl joprojām nav atrisināta. Tā, piemēram, ideālo ķermeņa svaru saprotot ar to svaru, kas ļauj prognozēt maksimāli ilgu mūžu, amerikāņu ārsti pēdējos 30 gados palielinājuši par vairākiem kilogramiem. Arī tā saucamā Brižitas formula - augums mīnus 100 mīnus 10% (vīriešiem) un augums mīnus 100 mīnus 15% (sievietēm) ir pārak vienkāršota. Bez auguma un dzimuma ķermeņa svaru ietekmē vēl daudzi citi faktori, piemēram, vecums, iedzimtība un vielmaiņas īpatnības. Resni cilvēki biežāk nekā citi slimo ar diabētu, augstu asinspiedienu, sirds asinsvadu slimībām, vēzi, artrītu, utt. Tātad iemesls būtu meklējams liekajā svarā. Šāds secinājums nav pareizs. Mēs jau arī tikai tapēc vien, ka ka plikpariem ir lielāki ienākumi nekā parējiem, tomēr neticam, ka nogriežot matus varētu palielināt ienākumus, arī ne tam, ka no naudas pelnīšanas izkrīt mati. Drīzāk gan ienākumi un mati ir atkarīgi no kāda cita trešā mainīgā lieluma, piemēram, vecuma - cilvēkam kļūstot vecākam, parasti matu daudzums samazinās, bet ienākumi palielinās. Tieši tapat pozitīvo ķermeņa svaru un slimības korelāciju varētu atvedināt uz kādu trešo lielumu - kopējo cēloni. Jau sen zināms, ka liekais svars ir galvenokārt zemāko sociālo slāņu problēma. Tā kā šie ļaudis vairāk smēķē, liekā svara un vēža pozitīvā korelācija nepavisam nav atkarīga no šī svara. Drīžak abus faktorus nosaka trešais mainīgais- sociālā piederība. Smēķētājs ar lieko svaru, kurš  cenšas mazāk ēst, lai nesaslimtu ar vēzi, ne ar ko neatšķiras no nepietiekami apmaksāta kantorista, kas gribēdams palielināt savus ienākumus nodzen matus uz nullīti. 

Mīts: Ar vārdu "Lucifers" apzīmē velnu.

Patiesība: Šāda velna nosaukums Bībelē nav sastopams. Antīkajā pasaulē par Luciferu sauca rīta zvaigzni - planētu Venēra. Ar velnu tai nebija nekāda sakara. 

Mīts: Smēķēšana vienmēr ir kaitīga veselībai.

Patiesība: Tīrais smēķēšanas kaitīgums mūsu veselībai ir visiem zināms. Tacu netiek ņemts vērā, ka smēķēšana var arī aizkavēt tādas slimības kā Parkinsona sindroms un Alcheimera sindroms. Ja var ticēt šim jautājumam veltītajiem pētījumiem, iespējams, ka cigarešu smēķēšana pozitīvi ietekmē smadzeņu šūnu novecošanos - tās, lietojot nikotīnu, atmirst lēnāk. Kā isti izskaidrojams šis mehānisms, šobrīd vēl nav zināms. Pastāv hipotēze, ka ir kāda sakarība starp cigarešu dūmos esošo nikotīnu un ķīmisko vielu acetilholīnu, kas vada elektriskos impulsus no vienas smadzeņu šūnas uz citām. Ar to ,protams, nekas nav pateikts par tīro smēķēšanas efektu, kas pārsvarā noteikti ir negatīvs. Taču tik milzīgu ļaunumu, kā to nepārtraukti apgalvo, smēķēšana veselībai varbūt tomēr nenodara.