Ir visiem no mums ganjau bijis ta kad liekas ka esam dikti slimi,un kad par to domājam paliek arvien sliktāk,ejam izmeklēties,taču uz daktera monitora rāda ka esam veseli kā zirgi,tā jau problēma mūs neliek mierā,domājam par to lietojam zāles,vēl ciema tante pastāsti cik traģiski ir dzīvot ar šo kaiti un lieta darīta,otro reizi čāpojam pie ārsta,un slimība ir noķerta.Tad nu rodas jautājums,vai tas ir domu spēks?Patiesībā,uztraucoties,domājot,lietojos zāles,īsāk sakot jušanās slimam bez iemesla ir liela psiholoģiska slodze organismam,tā n u organisms tiek samaitāts pirmkārt ar zalēm ja tās tiek lietotas un un ar mūsu paši vareno iztēli par dažnedažādākajām sekām šajai slimībai.
Kāds ganjau ir dzirdējis par ''placebo'' efektu,par to es arī runāju.Nu ja nav, tad here it is- Placebo ir neīsta medicīniska iejaukšanās: ārsts slimniekam dod farmakoloģiski neiedarbīgas zāles,simulē operāciju, pārtrauc ārstējoša aparāta darbību, pacientam nezinot, u.tml. Pacienta ticība, ka medicīniskā iejaukšanās ir notikusi, dažkārt patiešām panāk psihisku vai somatisku slimību ārstējošu efektu, ko sauc par placebo efektu.(w)
NOCEBO IR-Organisms reaģē uz nemieru
Nocebo efektu izraisošie mehānismi nav zināmi, un tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka zinātniekiem ētisku apsvērumu dēļ ir grūti saņemt atļauju eksperimentiem, kuri kaitē cilvēkiem vai jebkādā veidā pasliktina slimnieku stāvokli. Tomēr zinātnieki ir izvirzījuši vairākas hipotēzes un uzskata, ka te darbojas sarežģīti neiroķīmiskie un psihiskie procesi.
To, ka nozīmīga loma ir neiroķīmijai, kas izpaužas kā aktīvi smadzeņu procesi, rāda eksperimenti, kurus veicis viens no pasaules vadošajiem nocebo efekta pētniekiem, klīniskās psiholoģijas profesors Fabricio Benedeti no Turīnas universitātes Itālijā. Zinātnieks pierādījis, ka sāpju priekšnojautas spēj aktivizēt hormonu holecistokinīnu jeb saīsinājumā HCK, kas darbojas kā smadzeņu signālviela un veic noteiktu funkciju sāpju signāla pārvadē. Ja ārsts, izdarot kādas manipulācijas, brīdina slimnieku, ka pēc laiciņa sāpēs, aktivizējas slimnieka HCK un parādās sāpes. “Īsi sakot, to var raksturot šādi – negatīvas priekšnojautas rada raizes, savukārt raizes ietekmē smadzeņu procesus,” skaidro Benedeti.
Neraugoties uz daudzajiem nezināmajiem faktoriem, pētījumi liek domāt, ka nocebo efekts ir nopietna problēma, ko nedrīkst ignorēt. (IZ)
Bet nu ir radies ''Nocebo'' efekts tas ir kad cilvēks iedomājas kādu kaiti un tā arī piemetas.Piemēram,zinātnieki no Kalifornijas universitātes Losandželosā 1981.gadā veica eksperimentu,kura laikā grasījās 4 dalībniekiem izlaist galvu caur nelielu strāvu,un brīdināja ka tas var radīt galvas sāpes.Kautkan patiesībā galvas tika apgaismotas ar parastu zilu LED gaismu 3 no 4 cilvēkiem teica ka jūt galvas sāpes.
Vēlviens gadījums bija kādā ņujorkas štata universitātes eksperimentā 1968.gadā zinātnieki lika astmas pacientiem ieelpot tvaiku kas satur alergēnu kas ''itkā''kaitēt var tieši astmas pacientiem.Gandrīz pusei dalībnieku sūdzējās par šo alerģija,tā tika arī medicīniski pierādīta kā eksistējoša slimība pacientu organismos.Tad ārsti veikuši vēl kādu nelielu joku,mēģinājuši ārstēt slimos pacientus ar ļoti labām zālēm-patiesībā sālsūdeni.Visi no pacientiem tūdaļ atlaba.Tatad tika izmantots gan sliktais NOCEBO efekts,gan labais PLACEBO.
Visiem iesaku neairauties ar simulēša,un lieku kaišu meklēšanu,tas var novest pie reālas saslimšanas ar iedomāto kaiti.
