Tas bija gads, kad gaidīja un arī sagaidīja kara beigas, Latvijas teritoriju dalīja un pārdalīja ietekmju zonās, bija gan bads, gan laupītāju bandu sirojumi, gan bēgļu straumes dažādos virzienos un arī savas valsts veidošana.
Tas bija gads, kad vieni centās īstenot savas idejas, bet citi vienkārši pārdzīvot šo laiku.
1918.gada sākumā, 18.janvārī (5.pēc vecā stila) Viskrievijas Satversmes sapulcē deputāts no Kurzemes guberņas Jānis Goldmanis nolasa Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes deklarāciju par Latvijas autonomiju, tādējādi paziņodams, ka Latvijas nākotne nav Krievijas iekšējā lieta, bet starptautisks jautājums. Pirmā neatkarības bezdelīga bija izlidojusi.
Attēlā LPNP pirmā valde - no kreisās puses; sēž K.Bahmanis (sekretārs), J.Rubulis (pr.biedrs), V.Zāmuels (priekšsēdētājs), J.Palcmanis (pr.biedrs), K.Pauļuks (pr.biedrs), stāv V.Siliņš, O.Nonācs, K.Skalbe, J.Akuraters un E.Laursons.
Janvāra beigās Pēterpilī (Petrograda, tagad Sanktpēterburga) notiek Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes 2.sesija. Tās noslēgumā, 30.janvārī (17.pēc vecā stila) tiek pieņemta rezolūcija, ka Latvijai jābūt vienotai, demokrātiskai un patstāvīgai un nosoda tautas gribas viltošanu zem okupācijas un kara apstākļu draudiem. Rezolūcija presē tā arī neparādījās, tā lēma tās pieņēmēji, bet ārvalstu pārstāvjiem tā tika nosūtīta. Tautiešiem tika uzsaukums ‘’Latvijas pilsoņiem’’, kurā paziņo, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
Februārī Cēsīs plosās tīfa epidēmija.
23.februārī tiek iesvētīts jaunuzceltais koka tilts uz pāļiem. To nosauc par Lībekas tiltu un tas ir vairāk kā 500m garš un tā augstums ir ap 2m no ūdens līmeņa ar kuģu caurlaišanas posmu. Pēc piecām dienām tas tiek atvērts arī pilsētnieku satiksmei. Iesvētīšana gan to nepaglāba no bojāejas 1924.gadā pavasara palu laikā.
Attēlā atjaunotās Kurzemes un Vidzemes hercogistes ģērbonis un karogs.
8.martā Jelgavā jeb Mītavā, kā to mēdza saukt vācieši, tiek pasludināta Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana un tā kronis piedāvāts Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. 15.martā ķeizars hercogisti pasludina par ‘’brību un patstāvīgu valsti’’, bet no kroņa gan atteicās. Laikam jau paredzēja, ka šai hercogistei nebūs ilgs mūžs.
Tā pastāvēja tikai līdz 22.septembrim, kad vācu okupētajās teritorijas apvieno Baltijas hercogistē, kurā iekļauta arī daļa Igaunijas. Tā oficiāli tiek proklamēta 5.novembrī un tās mūžs ir vēl īsāks. Pēc LR proklamēšanas 26.novembrī vācu militārā pārvalde nodod savas pilnvaras visas Latvijas etnogrāfiskajā teritorijā Latvijas Pagaidu valdībai.
Marta vidū Rīgu pārņem Fantomass – kinoteātrī ‘’Astorija’’ tiek demonstrēti Fantomasa jaunie piedzīvojumi. Visi seansi ir pārpildīti pat neskatoties uz vācu varas noteikto komandantstundu.
16.martā svinīgi tiek atklāts krievu karaspēka saspridzinātais Dzelzceļa tilts. Svinīgajā pasākumā piedalās Bavārijas princis Leopolds.
17.aprīlī tiek atjaunota tvaikoņu satiksme starp Rīgu un Jelgavu. Līdz pat rudenim šurpu turpu kursē trīs tvaikonīši. Pasažieriem gan vienmēr jābūt līdzi personu apliecinošs dokuments un skaidri jānorāda brauciena galapunkts. Tas tā, drošības dēļ.
Attēlā Pagaidu Nacionā teātra ansamblis Valkā 1918.gada maijā, Latviešu biedrības pagalma dārzā.
Valkā sapulcējas bēgļu gaitās devušies aktieri un ar Nacionālās padomes Kultūras nodaļas atbalstu izveido Latviešu Pagaidu Nacionālo teātri. 23.aprīlī notiek pirmā izrāde – Raiņa ‘’Pūt, vējiņi’’. Vācu okupācijas laikā teātris darbojās kā Tautas teātris un savas izrādes izrādīja visā Vidzemē. 16.decembrī, kad pilsētai pietuvojās Sarkanā armija, teātris savu darbību pārtrauca. Vēlāk šī teātra aktieri kļuva par Latvijas Nacionālā teātra trupas pamatu.
