Šeit turpinājums :)
Zelta Laikmets
Jūras ceļu atvēršana un Ameriku atklāšana piecpadsmitajā gadsimta beigās noveda pie labklājības pieauguma Eiropā. Jaunās pasaules bagātības sagādāja neaprakstāmu kārdinājumu tiem, kas prata kuģot pa atklātām jūrām un pārtvert spāņu un portugāļu kuģus, kad tie atgriezās mājās ar Amerikas zeltu. Dažādu salašņu baram- pirātiem un avarējušu kuģu aplaupītājiem, kas bija apsēduši
Eiropas un Vidusjūras reģiona ūdeņus,- piepulcējās profesionālāki laupītāji, tādi kā sers Džons Hokinss un sers Frānsiss Dreiks(kas, pirms devās braucienā apkārt pasaulei un sakāva Spāņu Armādu, nejauši uzkrāja milzu bagātību, pateicoties vergu tirdzniecībai starp Āfriku un Karību jūras salām). Karalis atļāva Dreikam un citiem darboties kā kapariem*, lai kroņa labā aplaupītu spāņu kuģus, tādējādi lielā mērā dodot zaļo gaismu vēl plašākam pirātismam.
Kad plaši pieejamas kļuva jūras kartes, pirātu aktivitāte pieauga, līdz sasniedza tā dēvēto pirātisma zelta laikmetu, kas ilga no 1660. līdz 1730. gadam. Galvenā pirātisma skatuve pārvietojās no Eiropas uz Karību jūras reģionu, kur varēja iegūt izcilu laupījumu. pateicoties plantāciju radītai milzu bagātībai. Pirāti kļuva par tādu biedru, ka varas iestādes visā pasaulē apņēmās darīt tiem galu uz visiem laikiem. Vēl līdz šai dienai saglbājušās atskaņas, par vairākiem diženiem pirātu pasaules vārdiem- piemēram, Henriju Morganu, Edvardu Tīču ''Melnbārdi'' un Henriju Eiveriju to vidū.
P.S. Ja gribēsiet vairāk rakstiet kļūs ar vien interesantāk.