Čolula – „vieta, kurā saskrien ūdens.”
Atrašanās vieta. Meksika, netālu no Pueblo pilsētas.
Pilsēta ar vislielāko piramīdu - Čolula0
17
1
Vēsture. Saskaņā ar leģendu līdz Gaismas radīšanai Čolula atradusies tumsā un neziņā. Apkārt atradies ar ūdeni klāts līdzenums. Tiklīdz radīta Saule, šurp atnākuši milži ar kroplīgiem stāviem, galveno no tiem sauca par Šelhua. Saules gaismas sajūsmināti, milži nosprieduši uzcelt celtni līdz pašām debesīm. Debesu dievs saniknojies un debesu iemītniekiem pavēlējis sajaukt milžu plānus. Dievi sagrāvuši celtni un celtniekus izdzenājuši pa malu malām.
Oficiālā zinātne Čolulas rašanos datē ar 2.gs.pmē.
Pilsētas lielās piramīdas celšana bija daudzu kultūru darbības rezultāts: olmeku, tolteku, sapoteku, micteku, acteku un čolulteku.
Spāņu iekarotāju ierašanās laikā Čolula bija otra lielākā pilsēta acteku Meksikā aiz Tenočtitlānas, tajā bija 365 svētnīcas un dzīvoja ap 100 000 cilvēku.
Kad Čolulā 1519.gadā ieradās konkistadori, tos sagaidīja uz piramīdas pakāpieniem un bagātīgi apdāvināja. Toties viņu atblde bija briesmīga – vienā rāvienā tika zobeniem sakapāti 6 000 saposušies un neapbruņoti indiāņi.
Dažus gadus vēlāk pilsētā uzcēla vismaz 50 katoļu baznīcas. 1666.gadā baznīcu uzcēla arī Tepanapas piramīdas galā.
Koloniālajā periodā pilsēta panīka un savas pozīcijas atdeva netālu esošajai Pueblas pilsētai.
Atklāšana un izpēte. Senās civilizācijas pazīmes Čolulā tika atrastas tikai 20.gs. sākumā. Spēcīgie lieti izskaloja dažu senu celtņu pakāpienus un tad arī sākās izrakumi. Arheologi uzgājuši šeit septiņu dažādu kultūru pazīmes.
Pētnieki cauri piramīdai izrakuši caurejošu tuneli, pa kuru var iziet tūristi.
Reklāma
Objekti.
Tepanapas piramīda. Pasaulē vislielākā piramīda, divas reizes pārsniedz izmēros Gīzas Lielo piramīdu. Atrodas Čolulas nomalē. Tās iekšienē ir kilometriem gari labirinti (apmēram 5 jūdzes garus attīrījuši arheologi). Nostāsti vēsta, ka būvēta kā patvērums no Plūdiem, bet valodu sajaukuma dēļ celtnieki izklīduši. Vecums nav zināms. Tā pārbūvēta vismaz 15, varbūt pat 20 reižu. Senāk tā virsotnē atradās gaisa dieva statuja.
Precīzi zināms, ka piramīdas augstums bijis 63 m. Pamata malas garums – 0,5 km, pamata platība - 25 akri. Celtnes tilpums bija 3 miljoni m3, kas padara to par lielāko piramīdu un lielāko celtni vispār pasaulē (tas atzīmēts Ginesa rekordu grāmatā), tā ietver sevī 3 lielās Gīzas plato piramīdas no Ēģiptes.
Citos avotos teikts, ka tā būvēta par godu dievam Ketcalkoatlam.
Zinātnieki uzskata, ka šo piramīdu cēlušas daudzas indiāņu paaudzes sākot no 2.gs.pmē. līdz pat 16.gs.
1666.gadā piramīdas galotnē tika uzsliets katoļu dievnams no senajiem akmeņiem.
Piramīdu iespējams izstaigāt pa šauriem koridoriem tās iekšpusē, kurus izrakuši arheologi.
Koškomate – „māla pods.” Pasaulē mazākais vulkāns. Atrodas Čolulas centrā, tā kakliņa diametrs ir 23 m. Augstums no pamata – tikai 13 m. Šis vulkāniņš parādījies 1064.gadā blakus esošā Popokatepetla stipra izvirduma rezultātā, kas atrodas visai netālu. Vulkāns tiek uzskatīts par darbīgu un var izvirst ikkatru brīdi. Neskatoties uz to, iedzīvotāji ir ierīkojuši vītņu kāpnes vulkāna iekšpusē, lai tūristi varētu tajā nokāpt. Pēdējais tā izvirdums reģistrēts vien dažus gadus atpakaļ. Paši vietējie tajā.
Objekti.
Tepanapas piramīda. Pasaulē vislielākā piramīda, divas reizes pārsniedz izmēros Gīzas Lielo piramīdu. Atrodas Čolulas nomalē. Tās iekšienē ir kilometriem gari labirinti (apmēram 5 jūdzes garus attīrījuši arheologi). Nostāsti vēsta, ka būvēta kā patvērums no Plūdiem, bet valodu sajaukuma dēļ celtnieki izklīduši. Vecums nav zināms. Tā pārbūvēta vismaz 15, varbūt pat 20 reižu. Senāk tā virsotnē atradās gaisa dieva statuja.
Precīzi zināms, ka piramīdas augstums bijis 63 m. Pamata malas garums – 0,5 km, pamata platība - 25 akri. Celtnes tilpums bija 3 miljoni m3, kas padara to par lielāko piramīdu un lielāko celtni vispār pasaulē (tas atzīmēts Ginesa rekordu grāmatā), tā ietver sevī 3 lielās Gīzas plato piramīdas no Ēģiptes.
Citos avotos teikts, ka tā būvēta par godu dievam Ketcalkoatlam.
Zinātnieki uzskata, ka šo piramīdu cēlušas daudzas indiāņu paaudzes sākot no 2.gs.pmē. līdz pat 16.gs.
1666.gadā piramīdas galotnē tika uzsliets katoļu dievnams no senajiem akmeņiem.
Piramīdu iespējams izstaigāt pa šauriem koridoriem tās iekšpusē, kurus izrakuši arheologi.
Koškomate – „māla pods.” Pasaulē mazākais vulkāns. Atrodas Čolulas centrā, tā kakliņa diametrs ir 23 m. Augstums no pamata – tikai 13 m. Šis vulkāniņš parādījies 1064.gadā blakus esošā Popokatepetla stipra izvirduma rezultātā, kas atrodas visai netālu. Vulkāns tiek uzskatīts par darbīgu un var izvirst ikkatru brīdi. Neskatoties uz to, iedzīvotāji ir ierīkojuši vītņu kāpnes vulkāna iekšpusē, lai tūristi varētu tajā nokāpt. Pēdējais tā izvirdums reģistrēts vien dažus gadus atpakaļ. Paši vietējie tajā nekāpj.
Atradumi.
Čolulas ornamenti. Tiek atzīmēta to stiprā līdzība ar peruāņu ornamentiem. Tādi ir arī Bordžijas kodeksā. Ornamentu elementi izvietoti šaha kārtībā, ierāmēti ar meandrveidīgu ornamentu un bārkstainu maliņu.
Hipotēzes.
Izteikta doma, ka Čolulas piramīda ir tik veca, ka lielais dubļu un zemes slānis uz tās radies Vispasaules plūdu rezultātā. Tomēr M.Stingls savā grāmatā min, ka zemi uz piramīdas likuši sanest spāņu iekarotāji, lai noslēptu pagānu rituālo celtni un tās galā 1666.gadā uzslietu savu baznīcu.
Tev patiks šie raksti
