›

Personības, kuras vajadzētu zināt 13

257 7

Sveiki, spoki.lv lietotāji! Šajā raksta varēsiet izlasīt par personībam, kuras Jūs esat dzirdējuši vai neesat dzirdējuši! Lai Jums jauka diena! :)

Žanna d’Arka (ap 1412-1431)

Franču tautas nacionālā varone. Simtgadu kara laikā (1437-1453), kad meitenei bija 17 gadu, viņa bezbailīgi stājās franču karaspēka priekšgaļa, lai cīnītos pret angļu iebrucēiem. 1429. g. Viņas vadībā pie Orleānas franči guva uzvaru. Žannu sāka dēvēt par Orleānas jaunavu. 1430. g. Krita angļu sabiedroto burgundiešu gūstā, kas Žannu izdeva angļiem. Baznīcas tiesa viņu atzina par ķeceri un sadedzināja uz sārta. 1920. g. Katoļu baznīca Žannu d’Arku iecēla svēto kārtā.

Jorģis Zemitāns... Autors: Fosilija Personības, kuras vajadzētu zināt

Jorģis Zemitāns (1873-1928)

Ziemeļlatvijas brigādes virspavēlnieks (1919). Dzimis Skrīveru pagastā. Beidzis Viļņas karaskolu (1897). Līdz pirmajam pasaules karam dienējis Rīgā 116. kaujinieku pulkā. 1914. g. Devās uz fronti, piedalījās 14 kaujās Austrumprūsijā. Krita vācu gūstā. No gūsta atgriezās 1918. g. decembrī. Pēc Rīgas krišanas boļševiku rokās Latvijas Pagaidu valdība komandēja uz Igauniju kā militāro pilnvaroto. Ziemeļlatvijas brigādes komandieris Cēsu kaujās (1919.06.). Vidzemes divīzijas komandieris un Dienvidu frontes pavēlnieks (1919.15.07.-12.10). Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Viņa vārdā ir nosaukta stacija Rīgā, laukums Teikā Rīgā, kā arī Skrīveru vidusskola.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Gustavs Zemgals (1871-1939)

Latvijas Valsts prezidents (1927-1930). Dzimis “Odiņu” mājās Džūkstes pagastā Zemgalē. Beidza Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti (1899). Strādāja Rīga par advokātu. Piedalījās krievu-japāņu karā. 1905. g. atgriezās Rīgā, piedalījās revolūcijā. Bija atbildīgais redaktors laikrakstā “Jaunā Dienas Lapa”. Pirma pasaules kara laikā mobilizēts. Nosūtīts uz Somiju, pēc tam uz Kronštati, no turienes 1917. g. atgriezās Rīgā. Divas reizes ievēlēts par Rīgas pilsētas galvu. Kā Latviešu pagaidu macionālās padomes loceklis 1918. g. 18. novembrī vadīja LR proklamēšanas sēdi. Kara ministrs (1921.18.06-1926.01). Valsts prezidents (1927-1930). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1926) un I šķiru (1929). Pēc prezidentūras beigām turpināja politisko darbību. Bijis finanšu ministrs (1931.03.-1932.). Apbedīts Rīgā, Meža kapos. Džūkstes skolā iekārtots piemiņas muzejs.

Kārlis Zāle (1888-1942)

Ievērojams latviešu tēlnieks, monumentālists. Dzimis Mažeiķos (Lietuvā). Mācījies Kazaņas Mākslas skolā, Pēterburgas Mākslas akadēmijā. 1920. g. atgriezās Latvijā. Uzvarēja konkursā par Brīvības piemineka un Brāļu kapu ansambļu veidošanu. Brīvības pieminekli atklāja 1935. g. 18. novembrī, bet Brāļu kapus – 1936. g. 11. novembrī. Brāļu kapi ir izcils memoriāls ansamblis, kas veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem. K. Zāle apbedīts Brāļu kapos Rīgā.

257 7 13 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0