Sveiki, spoki.lv lietotāji! Šajā raksta personības, kuras vajadzētu zināt būs saistīti ar Latvijus un ar Latvijas notikumiem! Jauku lasīšanu! :)
Personības, kuras vajadzētu zināt [2]6
Māra Zālīte (1952)
Latviešu dzejniece, dramaturge, sabiedriska darbiniece. Dzimusi Krasnojarskas apgabalā Sibīrijā represēto ģimenē. Pēc atgriešanās (1956) dzīvoja Slampes ciema “Kalna Ķivuļos” Zemgalē. Beigusi Murjāņu sporta internātskolu (1970), LVU Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu (1975). Strādāja Rakstnieku savienībā, bija žurnāla “Karogs” galvenā redaktore (1989-2000), Valsts valodas komisija priekšsēdētāja (2002-2004). Dzejoļu krājumi “Vakar zaļajā zāle” (1977), “Rīt varbūt” (1978), “Nav vārdam vietas” (1985), “Vējš meklē mājas” (2004” u. c. Lugas “Pilna Māras istabiņa” (1983), “Tiesa” (1984), “Dzīvais ūdens” (1987), libreti rokoperām “Lāčplēsis: (1988),”Kaupēn, mans īļais” (1998) u. c. Māra Zālīte ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle. Apbalvota aar Triju Zvaiģžņu ordeni (1995), saņēmusi Gada balvu literatūrā (2004).
Mavriks Vulfsons (1918-2004)
Politiķis, publicists, profesors. Kopš 1933. G. bija Darba jaunatnes organizācijas biedrs. 1940. G. strādāja laikrakstā “Cīņa” par žurnālistu. Beidzis LVU Ekonomikas fakultāti (1953). No 1963. G. strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā par pasniedzēju. 1988. g. 2. Jūnijā LPSR Radošo savienību kongresā teica runu, kurā pirmo reizi publiski izskanēja apgalvojums, ka 1940. G. Latvija tika okupēta. Būdams LTF deputāts, viņš aicināja PSRS tautas deputātu kongresa delegātus atzīt, ka Molotova – Ribentropa pakts ir nelikumīgs kopš tā tapšanas brīža (Maskavā, 1989). Pēc neatkarības atjaunošanas strādāja Ārlietu ministrijā. Viņa grāmata “Kārtis uz galda” izdota latviešu, angļu un krievu valodā. Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. g. barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Mirs Rīgā.
Visvaldis (? – ap 1230)
Jersikas latgaļu valdnieks. 1203. g. uzbruka Rīgai, kauja ar krustnešiem notika pie Kubes kalna, bet ieņmt Rīgu Visvaldim neizdevās. 1209. G. krustneši sagūstīja viņa sievu un daļu viņa ļaužu. Lai atbrīvotu gūstekņus, maksāja nodevas. 1209. G. Alberts iekaroja Jersiku un Visvaldis kļuva par bīskapa Alberta vasali. Padošanās līgumu noslēdza pie Pētera baznīcas.
Jāzeps Vītols (1863-1943)
Komponists, pedagogs, latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs. Dzimis Ģīmes dzirnavās Valmierā. Mācījies Jēkabpilī. Reālskolu beidzis Jelgavā (1880). Pēterburgas Konservatoriju (1886) beidzis ar zelta medaļu. Kļuva par šīs konservatorijas mācību spēku un pirmo profesoru latviešu mūzijas kultūrā (1911). J. Vītola kora dziesmās nozīmīgs ir balādes žanrs (“Beverīnas dziedonis”, “Gaismas pils”, “Karaļmeita”). Bija Latvijas Konservatorijas rektors (1919-1935 un 1937-1944). Piešķirta “Tēvzemes balva” (1937). Latvijas Mūzikas akadēmija nosaukta viņa vārdā (1990). Otrā pasaules kara beigās miris emigrācija Vācijā. Pārbedīts Rīgā, Meža kapos (1993). Gaujienas muižas aldara mājā “Anniņās” Alūksnes rajonā iekārtos piemiņas muzejs.
Viestarts (12. gs. beigas – 13. gs. sākums)
Zemgaļu valdnieks. Cīņās pret lietuviešiem sadarbojās ar vāciešiem. 1219. g. Mežotnes dēļ sākās Viestarta konglikts ar bīskapu Albertu. 1228. g. viņš kopā ar kuršiem uzbruka Daugavgrīvas klosterim pie Rīgas. 1225. G. Romas pāvesta legāts Modenas Guljemo (Vilhems) aicināja Viestartu pieņemt katoļticību. Viestarts atteicās, taču paņēma līdzi uz Zemgali kādu sludinātāju. Pēdējās ziņas par Viestartu attiecināmas uz laikposmu ap 1228-1230. g. Šajā laikā Zobenbrāļu ordeņa karaspējs iebruka Zemgalē. Zemgaļu karaspēks Viestarta vadībā stājās iebrucējiem pretī, tomēr tika sakauts.