Pēcnāves skaistums44

Lai arī viņa bija mirusi, morga darbinieks bija tik ļoti apburts ar viņas skaisto smaidu, ka viņš vēlējās to saglabāt un parādīt arī citiem, tāpēc viņš no ģipša izveidoja meitenes nāves masku, kas tajos laikos bija diezgan bieži izmantots paņēmiens slavenu cilvēku pēcnāves seju saglabāšanā. Turpmākajos gados maskai izveidoja neskaitāmas kopijas un meitenes seja kļuva loti iecienīta visā Parīzes sabiedrībā. Šādas maskas parādījās bagātnieku namos uz sienām un citām lietām. Viņas smaidu daudzi pat pielīdzināja Monas Lizas mīklainajām grimasēm, cenšoties atšķetināt meitenes iespējamo dzīves gājumu, statusu sabiedrībā un nāves iemeslu.

Daudzi tālaika un arī mūsdienu modes tendenču pētnieki uzskata, ka liela daļa sieviešu tajā vēstures periodā izmisīgi centās līdzināties tieši šai meitenei un atdarināt viņas smaidu un grimases, droši vien pat nezinot, ka tas ir nāves smaids, kurš tika atrasts un izvilkts no Sēnas dziļajiem ūdeņiem, kad ķermenis jau bija tuvu tam, lai sāktu sadalīties. Tas kļuva par 20. gadsimta pirmās puses erotikas simbolu, kādi vēlākos laikos bija Merilina Monro, Bridžita Bardo un citi. Neticami, bet to visu paveica mirušas sievietes seja.

Vēl viens interesants fakts. Kā jau minēju, pastāv ļoti liela iespēja, ka šo mirušās sievietes seju daudzi no jums ir burtiski skūpstījuši, jo tā ir izmantota par pamatu sejai medicīniskajam manekenam ‘’Anniņai’’, kuru 1958. gadā izgudroja Peters Safars un Asmunds Laerdals. Tieši šī iemesla dēļ, nezināmās meitenes nāves seja jau ir iesaukta par visu laiku skūpstītāko seju pasaulē.

Daži avoti vēsta, ka ilgu pētījumu rezultātā ir noskaidrots  - šī ir vienīgā zināmā fotogrāfija, kurā nezināmā meitene ir redzama dzīves laikā, bet tie ir tikai dažādi pieņēmumi un pilnīgas skaidrības par viņas personību tomēr nav.