Kad 1513.gadā Džovanni Mediči ievēlēja par Romas pāvestu ar Leona X vārdu, viņš no Portugāles karaļa Manuela I saņēma milzīgu dāvanu - baltu ziloni, vārdā Hanno (itāļu val. - Annone), ko jūrasbraucēji bija pārveduši no Indijas.
Pāvests ziloni iemīļoja jau tūdaļ pēc tā uzdāvināšanas. Sākumā balto milzeni iemitināja nožogojumā, ko izveidoja blakus Belvedera pilij Vatikānā, bet vēlāk pārvietoja uz dzīvi īpaši būvētā ēkā līdzās Svētā Pētera katedrālei.
Tomēr pāvesta prieki nebija ilgi. Divus gadus pēc ierašanās Itālijā zilonis saslima, un visi centieni viņu izdziedināt izrādījās nesekmīgi. Kad 1516.gada 8.jūnijā Hanno nobeidzās, sērojošais pāvests Leons atradās viņam līdzās. Neilgi pēc tam zilonim sarīkoja karaliskas bēres Belvedera pagalmā. Izcilais gleznotājs un arhitekts Rafaēls, godinot Hanno piemiņu, uzgleznoja fresku un pāvests Leons X pats sacerēja kapakmens uzrakstu, kas slavināja viņa mīļoto ziloni:
Under this great hill I lie buried
Mighty elephant which the King Manuel
Having conquered the Orient
Sent as captive to Pope Leo X.
At which the Roman people marvelled,
A beast not seen for a long time,
And in my brutish breast they perceived human feelings.
Fate envied me my residence in the blessed Latium
And had not the patience to let me serve my master a full three years.
But I wish, oh gods, that the time which Nature would have assigned to me,
and Destiny stole away,
You will add to the life of the great Leo.
He lived seven years
He died of angina
He measured twelve palms in height.
Giovanni Battista Branconio dell Aquila
Privy chamberlain to the pope
And provost of the custody of the elephant,
Has erected this in 1516, the 8th of June,
In the fourth year of the pontificate of Leo X.
That which Nature has stolen away
Raphael of Urbino with his art has restored.
